RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Kaut gan Zviedrija uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" varētu negatīvi ietekmēt Eiropas Savienības enerģētisko drošību, Stokholmai nav juridisku pamatojumu bloķēt projektu, paziņoja RIA Novosti Zviedrijas vēstnieks Maskavā Peters Eriksons.
"Mums ir ļoti mazas juridiskas iespējas likt šķēršļus, pat ja mēs to gribētu. Varbūt "Ziemeļu straumei 2" ir negatīvas sekas ES enerģētiskajai drošībai, taču juridisku pamatojumu pateikt "nē" mums nav," — teica Eriksons.
Iepriekš Krievija nosūtīja Zviedrijas varas iestādēm pieteikumu gāzes vada "Ziemeļu straume 2" ierīkošanai. Kompānijas Nord Stream 2 AG pārstāvis Zviedrijā Lars Grensteds paudis cerību, ka Stokholma izskatīs pieteikumu līdz gada beigām.
"Ziemeļu straume 2", kuras palaišana ieplānota uz 2019. gadu, ir visīsākais Jamala gāzes piegādes ceļš Eiropas ziemeļrietumu reģioniem – par 1885 km īsāks, nekā tranzīts caur Ukrainu.
Maģistrālais gāzes vads "Ziemeļu Straume 2" tiks izbūvēts Baltijas jūras dibenā no Viborgas Krievijā līdz Greisfaldei Vācijā. Divu gāzes vadu kopējā jauda sasniegs 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Būvniecības uzsākšana plānota 2018. gada 1. aprīlī. Jauno cauruļvadu plānots uzbūvēt blakus "Ziemeļu Straumei", kas atrodas Dānijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas jūras zonās. Zviedrijā atļaujas pieteikums bija iesniegts 2016. gada septembrī, Vācijā – šī gada martā, Dānijā – aprīlī. Aprīļa sākumā Krievijas Dabas ministrija sniegusi Dānijai, Vācijai, Lietuvai, Polijai, Igaunijai, Zviedrijai un Somijai dokumentāciju par gāzes vada"Ziemeļu Straume 2" būvniecības ietekmi uz vidi.
Pagājušā gada martā vairāku ES valstu politiķi, ieskaitot Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Lietuvu iesnieguši savus iebildumus pret gāzes vada būvniecību savā vēstulē Eiropas Komisijas vadītājam Žanam Klodam Junkeram. Piemēram, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite norādījusi, ka "nedz Nord Stream, nedz Nord Stream 2 nekad nav bijuši un nebūs tīri ekonomiskie projekti, runa ir par politiku un ietekmi".
Kompānijai "Gazprom" projektā piederēs 50%, kompānijām E.ON, BASF, OMV, Engie, Shell – pa 10%. "Gazprom" valdē kapitālizdevumus "Nord Stream 2" iepriekš novērtējuši 8 miljardu eiro apmērā, bet, ņemot vērā aizdevumus, šī summa var pieaugt līdz 9,9 miljardiem eiro.
