RĪGA, 12. oktobris — Sputnik. No Eiropas Komisijas viedokļa, Baltijas jūrā būvētajam gāzes vadam "Ziemeļu straume 2" nepieciešama jauna bāze, lai netiktu pieļauta tā izbūve un ekspluatācija ārpus normatīvajiem aktiem, vēsta Handelsblatt. Materiālu pārpublicējis portāls InoSMI.
No Vācijas valdības viedokļa, ne par kādu tiesisko vakuumu nav ne runas – valdības aprindās norāda, ka Brisele šo argumentu izvirzījusi, lai aizkavētu un pēc tam pat pārtrauktu gāzes vada izbūvi no Viborgas Krievijā līdz Graifsvaldei Vācijā.
Briseles un Berlīnes strīds ilgst jau vairākus mēnešus, un tagad Vācijas valdība devusies uzbrukumā. Ar Eiropas Padomes juristu slēdziena palīdzību, tā pieprasa atteikties no komisijas ierosinājuma ES dalībvalstu vārdā izstrādāt īpašus tiesiskos ietvarus "Ziemeļu straumei 2". Valdības aprindās mēdz teikt, ka Padomes juristu slēdziens komisijas plāniem sagatavojis "trešās šķiras bēres".
Taču oficiāli visi izturas aukstasinīgi: VFR Ekonomikas ministrija norādījusi, ka, sak, iepazīsies ar ekspertu slēdzienu un izvērtēs to. Vienlaikus EK uzsver, ka situācijā ar "Ziemeļu straumi 2" runa ir par uzņēmējdarbības projektu.
EP juristi ir secinājuši, ka "Ziemeļu straumes 2" aspektā nekāda juridiskā vakuuma nav, tāpēc EK lēmums par mandātu balstās uz politiskiem argumentiem. Turklāt EK "nespēj konstatēt saikni starp jaunā cauruļvada izmantošanu un pamatotu tirgus vai ES energoapgādes drošības apdraudējumu", norāda juristi.
Tiesa, komisija vēl nav atzinusi savu sakāvi. "No mūsu viedokļa, nekas nav mainījies," – uzsvēra tās pārstāve. EK un tās atbildīgais viceprezidents Marošs Šefčovičs (Maros Sefcovic) pieprasa attiecināt uz "Ziemeļu straumi 2" ES enerģētikas tiesību pamatprincipus, piemēram, līdztiesīgu piekļuvi cauruļvadam citiem piegādātājiem.
Pēc viņu domām, jaunais cauruļvads veicinās "Gazprom" nostiprināšanos tirgū, kurš īsteno projektu sadarbībā ar pieciem uzņēmumiem no Eiropas. Turklāt tikšot apdraudēti jau esošie transporta ceļi – Ukraina un turklāt arī Šefčoviča dzimtene – Slovākija, kurās Krievijas gāzes tranzīta nodevas veido vērā ņemamu ienākumu avotu. Arī Berlīne redz ar Ukrainu saistīto problēmu, taču norāda, ka šai valstij zaudēto peļņu iespējams kompensēt citādi.
Tāpat kā EK, "Ziemeļu straumi 2" kritizē arī vairākas ES dalībvalstis Austrumeiropā, ko satrauc augošā atkarība no Krievijas. Ja arī nav nekāda tiesiskā vakuuma, norāda ES diplomāti, nāktos pastiprināt "Ziemeļu straumes 2" tiesiskos pamatus, noslēdzot vienošanos ar Krieviju. Igaunija, pašreizējā ES prezidente, sasaukusi 28 dalībvalstu pārstāvju darba sēdi, kurā tiks apspriests juristu slēdziens.
Taču komisija gribētu ne tikai saņemt jaunas ES dalībvalstu pilnvaras pārrunām ar Krieviju, bet arī pārbaudīt, vai nav iespējams grozīt spēkā esošos ES likumus. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) nesen pauda vēlmi ierosināt jaunus gāzes vadu lietošanas noteikumus Eiropas iekšējā tirgū. No Berlīnes viedokļa, šādā situācijā paplašināsies ES kompetence, pie tam nemainoties ES līgumiem, kas varētu ieinteresēt Eiropas tiesu.
