Turcijas attiecības ar Eiropu un ASV jau ilgu laiku pasliktinās, un amerikāņu mediji raksta par ASV kodolieroču iespējamo izvešanu no Indžirlikas aviobāzes Turcijā, savukārt Turcijas mediji atzīmē, ka tamlīdzīgs solis nāktu par labu abām valstim. Turcijas parlamenta pētnieku grupa uzsver: runa ir par piecdesmit B-61 klases ūdeņraža bumbām.
Pēc Ankaras domām, aukstais karš jau sen ir beidzies, un amerikāņu kodolieročiem Turcijā nav vietas. Tomēr Baltijas valstis pastāvīgi aizpilda informācijas telpu ar savām bažām par augošajiem militārajiem draudiem, kuri it kā nākot no Krievijas. Tādos apstākļos loģiski un tehnoloģiski izskatās amerikāņu kodoltermisko bumbu pārvietošana no Turcijas, piemēram, uz Lietuvu, kura pozicionē sevi kā nesamierināmu ASV sabiedroto un konsekventāko Pentagona plānu izpildītāju Austrumeiropā. Viļņa tērē aizsardzībai gandrīz 1,5% IKO, un vienā no NATO reitingiem Lietuva lepni stāv līdzās spēcīgajai Norvēģijai (1,54% IKP) un Turcijai (1,56% IKP).
Domājams, slepenām manipulācijām ar saviem kodolieročiem NATO valstīs amerikāņiem nav vajadzīga ANO, Krievijas vai Baltijas atļauja. Un Maza un vidēja rādiusa kodolraķešu aizlieguma līguma (INFT) 30. gadskārta neviļus mudina domāt, ka par amerikāņu "vidējā un mazā rādiusa" ieročnesējiem itin labi var kļūt Lietuva, Latvija un Igaunija, kas atrodas aptuveni 600 km attālumā no Maskavas.
Atgādināšu: Krievijas militārā doktrīna deklarē kodolieroču pielietošanas tiesības, ja pret KF vērsta agresija, kurā tiek izmantoti pat konvencionālie ieroči (ja apdraudēta valsts pastāvēšana). Krievijas doktrīnā nav paredzētas pielietojuma prioritātes vai robežas un, ja ASV kodolieroči apdraudēs Maskavu Baltijas virzienā, Kremļa preventīvie pasākumi, iespējams, būs neizbēgami.
Militārā mobilitāte
Vašingtona atkal dislocē savus spēkus Eiropā. Pie tam amerikāņi cenšas izprast, kāpēc Eiropa "negatavojas karam ar Krieviju". Protams, NATO "skudrupūzni" neviens nav atcēlis, taču lielākajai daļai Eiropas politiķu ir skaidrs, ka Ziemeļatlantijas alianse jau sen ir zaudējusi savu aizsardzības būtību un ieguvusi neokoloniālu toni. Tāpēc eiropiešu karaspēles ASV labā rit vārgi, normatīvos 2% IKP militārās savienības budžetā iemaksā tikai četras Eiropas valstis — Lielbritānija, Polija, Grieķija un Igaunija.
Lai nu būtu kā būdams, 5, decembrī Ziemeļatlantijas alianses valstu ārlietu ministri vienojās aktivizēt NATO un ES sadarbību. Sadarbībā tiks iekļautas trīs jaunas jomas, starp kurām pirmā (galvenā) ir militārā mobilitāte. Kas tas ir?
Eiropā dislocēti aptuveni 60 tūkstoši ASV karavīru, visu karaspēka veidu vienības. Viņi uzturas piecās valstīs (Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Vācija un Itālija) un plāno brīvi pārvietoties ES teritorijā tikai un vienīgi Vašingtonas interesēs. ASV armijas Eiropā komandieris ģenerālleitnants Bens Hodžess aicina veidot "militāro Šengenu".
Polijā izvērsta amerikāņu tanku brigāde, un Baltijas valstis arī vēlas nokļūt priekšējās rindās, jo pēdējo divu gadu laikā NATO ātrās reaģēšanas spēki Eiropā ir trīskāršoti, ASV iniciatīva Eiropas drošībai (European Reassurance Initiative) šogad saņēmusi budžetu 3,4 miljardu dolāru apmērā. Tas ir reāls biznesa plāns un liela nauda, kas agrāk Baltijas valstīm nav ne sapņos rādījusies. Iespējams, ar to skaidrojama Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites, viņas kolēģu Baltijā (un Polijā) daudznozīmīgā aktivitāte, tāpat kā jauno amerikāņu iznīcinātāju F-35 parādīšanās aviobāzē Igaunijā, 200 km attālumā no Krievijas robežas.
Austrumeiropas politiķu vēlme iztapt vecākajiem partneriem NATO laiku pa laikam aptumšo saprātu. Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis saskata gaitāmā Krievijas militārā iebrukuma pazīmes pat Krievijas mediju darbībā. Lietuvas specdienesti prognozē Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm aizejošajā 2017. gadā, turklāt pilnīgai okupācijai būšot nepieciešamas ne vairāk kā 48 stundas. Laika palicis pavisam maz.
1. Baltijas fronte
Iepriekš Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite aicināja ASV pastāvīgi izvietot Baltijā zenītraķešu kompleksus Patriot. Tukša piesardzība. Piezīmēsim, ka Lietuvas teritorijas platība ir tikai 65 tūkstoši kvadrātkilometru, un izeja pie Baltijas jūras Krievijai ir. Kāpēc Kremlim būtu jāuzbrūk mazajai Lietuvai?
Ceturtdaļgadsimta laikā Krievija ne reizi nav apdraudējusi Baltijas valstu neatkarību un vienmēr atbalstījusi to jūras ostas ar Krievijas kravu tranzīta palīdzību. Taču naidīgie izteikumi un pret Krieviju vērsto sankciju atbalsts ir nodarījis Lietuvai kaitējumu, ko iespējams salīdzināt ar karadarbību valstī. Maskava ieviesa ekonomiskās kontrsankcijas, un preču apgrozījums ar Lietuvu nekavējoties kritās par 30% (ar Latviju un Igauniju — par 40 un 25%). Tātad civilizācijas sektora pastāvēšanu Baltijas valstīs reāli apdraud Eiropas Savienība un Ziemeļatlantijas alianse, nevis sagudrotie draudi no Krievijas puses.
Baltijas valstis iestājās NATO pirms 13 gadiem, un alianses mērķi bija pietiekami skaidri: Igaunija, Latvija un Lietuva ir pievilcīgas kā placdarms pie Krievijas robežas. Ja Baltijā tiek dislocētas ASV jūras kājnieku vienības ar tankiem, haubicēm un transportieriem Humvee (kopā — 156 vienības), visiem kļūst skaidrs, kam adresēta šī "spēku projekcija", un kāds būs "Iskanderu" mērķis starptautiskās situācijas saasināšanās gadījumā.
Militārās aktivitātes paplašināšanās pie Krievijas robežām, operatīvo iespēju izveide NATO reaģēšanas spēkiem liek Krievijai reaģēt. Nepārprotami, ārējas agresijas apstākļos Krievijas gaisa kosmiskā aizsardzība iegūs uzbrukuma īpatnības ar tādiem prioritārajiem uzdevumiem, kā pretinieka karaspēka kontroles sistēmu un gaisa uzbrukuma līdzekļu apslāpēšana.
Lielā karā pirmie cietīs GPS navigācija un (Krievijai) tuvējie agresora sabiedrotie. Vai tiešām pēc tā ilgojas Baltijas valstu līderi?
Savu nacionālo interešu zonā Maskava neapšaubāmi rīkosies daudz stingrāk un konsekventāk nekā Pentagona stratēģi. Un Baltijas valstu (tāpat kā visas Eiropas) drošība lielā mērā ir atkarīga no labām kaimiņu attiecībām ar Krieviju.
