Līgumam par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem (CFE) Eiropā pievienojušās 28 Eiropas valstis, ASV un Kanāda. Uzbrukuma potenciāla samazināšanu kontrolēja inspektori. NATO paplašināšanās rezultātā Krievija kopš 2007. gada ir pārtraukusi pildīt līgumā paredzētās saistības. Par to, kā galvenais dokuments, kas garantē drošību Eiropā ir pārvērties par papīra strēmeli, — Andreja Stanavova materiālā, ko publicēja RIA Novosti.
Bloku paritāte
1990. gadā parakstītais līgums sadalīja bruņojuma un militārās tehnikas daudzumu Eiropā starp Varšavas līguma valstīm un NATO. Katram blokam bija atļauts dislocēt Eiropā ne vairāk kā 20 tūkstošus tanku, 30 tūkstošus bruņumašīnu, 20 tūkstošus artilērijas sistēmu, 6,8 tūkstošus kara lidmašīnu un 2 tūkstošus armijas helikopteru. Flangos militārās tehnikas skaits bija ierobežots ar 4,7 tūkstošiem tanku, 5,9 tūkstošiem bruņumašīnu un 6 tūkstošiem artilērijas sistēmu.
Taču CFE līgums savā sākotnējā variantā pat nepaspēja sākt darbu Padomju Savienības sabrukuma dēļ. Dokumentu nācās pārveidot un adaptēt vairs ne blokiem, bet atsevišķām valstīm un armijām. Jaunajā vienošanās versijā PSRS kvota tika sadalīta starp bijušajām republikām, turklāt Krievijai tika ļauts dislocēt ne vairāk kā 6,4 tūkstošus tanku, 11 480 bruņumašīnas, 6415 artilērijas sistēmas, 3450 lidmašīnas un 890 helikopterus.
"Sākotnēji CFE novērsa grupējumu veidošanu pēkšņa trieciena izdarīšanai abiem blokiem, — aģentūrai RIA Novosti pastāstīja Ģeopolitikas problēmu akadēmijas prezidents ģenerālpulkvedis Leonīds Ivašovs. — Mūs neapmierināja vairāki tā aspekti. Jomās, kur NATO bija priekšrocības, piemēram, no kuģu grupējumu viedokļa, viņi nepiekrita nekādiem ierobežojumiem. Turklāt līgums neattiecās uz jūras un gaisa bāzes spārnotajām raķetēm. Ar laiku sāka mainīties politika Krievijas jautājumā un izpaudās ASV vadītās alianses agresīvā būtība."
1995. gadā Krievija samazināja bruņojumu gandrīz līdz limitam, taču grūtības sagādāja grupējumi flangos. Daļēji traucēja kampaņa Čečenijā, kuras nolūkiem Ziemeļu Kaukāzā tika dislocēti papildu spēki. Šos jautājumus izdevās atrisināt līdz 1996. gadam, taču drīz vien radās citi problemātiskie aspekti.
Spēle vienos vārtos
Nepieciešamība kārtējo reizi pārskatīt dokumentu radās 90. gadu beigās, kad vairākas Austrumeirpoas valstis iestājās NATO. Tika aizliegts dislocēt trešo valstu militāro tehniku suverēno valstu teritorijā, bet Krievijas nacionālā kvota tika vēl mazliet "apšņāpta". Pie tam NATO saglabāja tiesības uzturēt Eiropā gandrīz tikpat lielus spēkus, kādus paredzēja līguma pirmā "bloku" versija.
"Šis dokuments vairs nav aktuāls, — atzimēja Krievijas Raķešu un artilērijas zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs. — NATO jau atrodas bijušās PSRS teritorijā. CFE vietā jānāk jaunam līgumam, taču Rietumi to nepieļaus. Patlaban alianses izplatīšanos uz Austrumiem Krievija var apturēt tikai liekot pretī tādu militāro spēku, ko bloks nespēs samalt. Viņi saprot tikai spēka valodu."
Ņemot vērā jaunās prasības, Krievija ierobežoja savus spēkus ziemeļrietumu virzienā (Pleskavas un Kaļiņingradas apgabali), izveda bruņotos spēkus no Moldovas un ratificēja līgumu. Savukārt NATO, gluži pretēji, uzņēma aliansē vairākas bijušā Varšavas līguma valsti un Baltijas valstis, kas neiesaistījās CFE. Vēl vairāk, ASV bāzes parādījās Bulgārijā un Rumānijā. Tādējādi bloka konvencionālā bruņojuma kopskaits Eiropā ir būtiski palielinājies un pārsniedzis jebkādas nospraustās robežas.
"Trauksmes signāls"
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs iepriekš atzīmēja, ka situācija pasaulē ir kardināli mainījusies un galu galā tagad Krievija ir vienīgā valsts, kas pilda CFE noteikumus.
"Neviens NATO loceklis nepilda šo līgumu, un mēs nevēlamies izskatīties tā, it kā piedalītos absurda teātrī," — uzsvēra Lavrovs uzrunā Krievijas un NATO Padomes sēdē Oslo.
Pēc Ivašova domām, mūsdienās ir bezjēdzīgi no jauna radīt CFE vai izstrādāt jaunu vienošanos par bruņojuma samazināšanu, jo Eiropas valstis — NATO dalībnieces ir tikai "ASV vardarbīgās rusofobās politikas" instruments. To apstiprina fakts, ka alianses Apvienotos spēkus Eiropā visbiežāk komandē amerikāņu ģenerālis.
"Patlaban nav labākais periods Krievijas un ASV vai Krievijas un Eiropas attiecībās, lai noslēgtu jaunu līgumu. Iepriekšējais ir miris un necelsies augšām. Var no tā smelties zināmus principus, ierobežojumus karaspēku un smagās tehnikas koncentrācijas jomā, taču tikai pēc tam, kad eiropieši kļūs patstāvīgāki," — ir pārliecināts Ivašovs.
2007. gada jūnijā sasauktajā ārkārtas konferencē Krievija ierosināja iekļaut līgumā Baltijas valstis un samazināt NATO bruņojumu, taču šos grozījumus saskaņot neizdevās. Pēc tam 2007. gada 13. jūlijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par CFE darbības pārtraukšanu no Krievijas puses.
Kopš šī brīža Krievija ir pārtraukusi informēt līguma partnerus par savas militārās tehnikas pārvietošanos un liegusi ārvalstu inspektoru piekļuvi bruņotajiem spēkiem. Vēlāk Krievija izstājās arī no CFE Kopējās konsultatīvās grupas. Šis solis radīja Francijas, Vācijas un Polijas bažas. "Veimāras formāta" tikšanās noslēgumā sagatavotajā paziņojumā ārlietu ministri nosauca šo soli par "vēl vienu trauksmainu Maskavas sūtītu signālu".
