RĪGA, 21. novembris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Nesen atkal atsācies gruzdošs skandāls par kases aparātiem: 14 tūkstošus aparātu, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) atļāvis lietot, paši nodokļu inspektori aizliedza pēc pāris mēnešiem, paskaidrojot, ka aparāti neatbilst noteiktajām prasībām par aizsardzību pret iejaukšanos. Rezultātā — milzīgi zaudējumi uzņēmējiem un pilnīga bezatbildība.
Skandāls ir sens un saistīts ar to, ka dažādiem uzņēmumiem paredzēti dažādas aizsardzības pakāpes kases aparāti. Latvijas veikalus VID sašķiro trijās grupās: lielie tīkla veikali, kuru ienākumi pārsniedz 1,5 miljonus eiro gadā, veikali ar ienākumu vairāk nekā 350 tūkstoši eiro gadā un mazā tirdzniecība, kuru peļņa nesasniedz 200 tūkstošus eiro gadā.
Vienai no šīm grupām saskaņā ar likumu bija jāsāk saņemt jaunos kases aparātus jau kopš 2016. gada janvāra, taču tas joprojām nav iespējams. Sākumā nebija pašu aparātu, tagad tiem nav sertificētas programmas. Ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas, problēma kļūst arvien nopietnāka.
Kā Sputnik Latvija informēja VID, aparātiem, kas sākotnēji bija atļauti, tad aizliegti, bet pēc tam atkārtoti apstiprināti, nav nekāda sakara ar hibrīda kases aparātiem, ko jau gadu gaida uzņēmēji. Ar kases aparātiem ir tāds sajukums, ko pagrūti saprast ar šo tēmu nesaistītam cilvēkam.
Vairāki tūkstoši (varbūt pat desmiti tūkstošu) Latvijas uzņēmēju nervozē, aptur jauna biznesa atklāšanu, pieprasa no valdības reāli izpildāmus noteikumus, bet pārējiem Latvijas iedzīvotājiem tas viss joprojām nepavisam nav skaidrs. Ar valdību apmierinātu cilvēku pie mums ir maz, maz ir arī to, kuri tic uzņēmēju godaprātam. Ko īsti vēlas nodokļu inspektori no veikalu īpašniekiem, un ko veikalnieki vēlas no valdības?
Kam ir vajadzīgi neeksistējošie kases aparāti?
Iepriekšējā sasaukuma Latvijas valdība ieviesa jaunus noteikumus par kases aparātu lietošanu. Nopietnas izmaiņas noteikumos attiecās tikai uz vienu no trim grupām. Kā uzskata paši uzņēmēji, tā ir apzinīgākā grupa. Šai grupai vajadzēja sākt mainīt savas kases aparātus pret jauniem un drošākiem jau kopš 2016. gada janvāra un pabeigt šo procesu līdz maija beigām.
Tieši maijā jaunos aparātus sertificēja, bet programmatūras tā saucamajiem hibrīda kases aparātiem joprojām nav. Jau nāk uzmundrinoši atgādinājumi no VID par to ka "vai jūs atceraties, ka jums bija jāmaina aparāti līdz maija beigām?", radot uzņēmējiem ne visai patīkamas sajūtas. Kas ir hibrīda kases aparāti un kāpēc tie nav pilnvērtīgi?
Pircējam kases aparātu atšķirības nav saskatāmas, taču uzņēmumu īpašniekiem tā ir ļoti jūtama. Nelielos veikaliņos un tirgus kioskos stāv parastie kases aparāti, un preču cenas tajos tiek ievadītas manuāli. Atceraties padomju laiku rindas lielveikalos? Tas patiesībā parādījās, jo kase nebija savienota ar datoru. Ja pircējam var veltīt 10-15 minūtes, viss ir kārtībā, taču, ja nākas strādāt ātrāk, aparātam arī jābūt modernākam.
Valstī ir trīs veidu kases aparāti. Lielākiem veikaliem, kuru apgrozījums gadā pārsniedz 1,5 miljonus eiro (Maxima, Rimi, Statoil un citiem tīkla veikaliem) ir jāizmanto mūsdienīgi kases aparāti, pareizāk sakot, ne aparāti, bet kases sistēmas (tas, ko redzam kasēs, ir tikai printeri čeka izdrukai, bet dators visām kasēm ir viens).
Tādas sistēmas ir tik pilnvērtīgas, ka kasierim nav jāiegaumē viss lielveikala sortiments, jo visu patur prātā dators. Pie kases var nostādīt kaut krāvēju vai pašu pircēju – jebkurš viegli tiks galā. Lielākoties nākas tikai noskenēt preces svītrkodu. Pēc VID aplēsēm, no 60 tūkstošiem kases aparātu lietotāju, tādu "ziloņu" skaits, kam ir šāda tehnika, labākajā gadījumā nepārsniedz tūkstoti.
Lielākā kases aparātu lietotāju grupa ir "biznesa mazuļi", kuru gada apgrozījums iepriekšējā gadā nepārsniedza 200 tūkstošus eiro: tirgus kioski, nelielas kafejnīcas, mazi veikaliņi un darbnīcas. Tajos jābūt parastiem kases aparātiem, kur katrs pirkums jāievada manuāli.
Šādu aparātu lietošanā kļūdu skaits ir tik liels, ka to grūti atšķirt no krāpniecības. Ja dienā tiek pārdotas desmit preces, kļūdu var atcerēties un izlabot, bet, ja veikti vairāk nekā 200 pirkumi, kļūdu var konstatēt tikai bilancē. Lai samazinātu haosu grāmatvedības rezultātos, šādā sistēmā uzņēmēji dažreiz izlīdzina bilanci, izsitot tukšu pirkumu vai noformējot mākslīgu atgriešanu.
14 tūkstoši aparātu, par ko mediji raksta skaļos virsrakstos, ir šīs grupas kases aparāti. Katrs aparāts kopā ar uzstādīšanu izmaksā 300-500 eiro. Tāda nauda ir ļoti liela daudziem biznesa mazuļiem, kuri knapi savelk galus kopā. Taču krāpnieku grupā ir vairāk nekā citās. Kā apgalvo VID, pārbaužu rezultāti rāda vidēji piecas kļūdas vai, iespējams, apzinātus pārkāpumus. Vai nu plomba uz aparāta nav pareiza, vai reģistrēts viens aparāts, bet veikalā patiesībā stāv pavisam cits.
Ir vēl trešā biznesmeņu grupa, kuriem ir jānomaina kases aparāti pret neeksistējošiem. Viņi lieto hibrīda kases aparātus – ar datoru savienotas kases. Pie šīs grupas attiecināma lielākā daļa veikalu dažādos tirdzniecības centros.
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs paskaidroja, ka šādu aparātu lietotāji ir veikali un restorāni, kuru peļņa pārsniedz 200 tūkstošus eiro gadā jeb aptuveni no 700 eiro dienā. Parasti šajos veikalos ir apmēram 15 pircēji stundā, un katrs jāapkalpo ātri un pieklājīgi.
Pie šo veikalu kasēm bieži var sastapt pavisam jaunus pārdevējus. Viss, kas pārdevējam jādara — jāskenē preces svītrkods, bet visu pārējo dara dators: gan atlaidi aprēķina, gan nodokli, un tā tālāk. Kļūdas iespēja ir novesta līdz minimumam – viss ir ierakstīts svītrkodos, kasieris nevar nejauši izsist kaut ko citu. Turklāt nodokļu inspektoru mieram visa datu plūsma ir absolūti pārbaudāma. Ja, piemēram, agrāk kases lentes bija jāglabā vairākus gadus, un tās regulāri bojājās tagadējas kases lentes ir elektroniskas, un tās var glabāt mūžīgi. Attiecīgi tās ir vieglāk pārskatīt un atrast kļūdu vai ļaunprātību.
Negribam krāpt un kļūdīties!
Hibrīda kases aparāti ir dārgāki, un ironija slēpjas apstāklī, ka pēc jaunajiem noteikumiem tie ir nepieciešami uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 350 tūkstošus eiro gadā, nevis 200 tūkstošus gadā, kā agrāk. Proti, pēc būtības, valdība atļāvusi lielam skaitam uzņēmēju izmantot mazāk uzticamus kases aparātus, kuros ir plašākas kļūdu un krāpšanās iespējas.
Taču daudzi biznesmeņi nevēlas atgriezties pie nepilnvērtīgiem kases aparātiem, tas ir saprotams, jo tur, kur pastāv kļūdas vai krāpšanās iespēja no pārdevēja puses, nav skaidrs, kuru viņš mānīs — valsti vai veikala īpašnieku.
Par to, cik liela ir šī uzņēmēju grupa un cik viņu ir attiecībā pret pārējiem kases aparātu lietotājiem, pateikt grūti. Piemēram, Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane uzskata, ka tādu ir ap 5 tūkstošiem, bet paši uzņēmēji uzskata, ka ievērojami vairāk. LTA prezidents Henriks Danusēvičs atzina, ka nezina precīzu skaitu, bet daži kases aparātu apkalpojošo firmu saimnieki apgalvo, ka hibrīda aparātu skaits sastāda vismaz pusi iekārtu kopskaitā.
Kāpēc iepriekšējie hibrīdi bija sliktāki?
Ja hibrīda kases aparāti ir tik uzticami, kāpēc tie jāmaina pret jauniem, un kāpēc tik ilgi nebija nedz pašu aparātu, nedz to programmatūras? Tāpēc, ka mūsu mazā, bet lepnā republika, negribēja ne vairāk, ne mazāk kā programmas koda iesniegšanu nodokļu dienestam, lai būtu pārliecinātiem, ka krāpšana nav iespējama.
Skaidrs, ka lielie kases iekārtu ražotāji, piemēram, Samsung un Kassio nevēlas sniegt informāciju – tā ir uzņēmuma komercdarbības noslēpums. Vai nu kāds no šīs pundurvalsts nodokļu dienesta atklās šo vērtīgo noslēpumu, vai pat pārdos to konkurentiem. Dažu tūkstošu aparātu pārdošana nav šāda riska vērta. Tomēr atradies uzņēmums, kas gatavs sniegt konfidenciālo informāciju. Tā ir populārā kompānija CHD no Singapūras, kuras filiāle Latvijā iekaro Eiropas tirgu — viņi piekrita sniegt visu VID pieprasīto dokumentāciju. Tika atrasti arī vietējie programmētāji. Taču tā kā viņi nodarbojās ar individuālu valsts pasūtījumu, programmas izstrādes un sertifikācijas process ilga vairāk nekā gadu.
Programmas nav līdz šim laikam, toties likums, kas liek daļai uzņēmēju izmantot tikai hibrīda programmas, jau ir spēkā. Nacionālais optimisms, it sevišķi pirms vēlēšanām – tā ir pazīstama lieta. Nevienam, izņemot šo lietotāju kases aparātu, pretenziju nav, cilvēkiem pat nav ne jausmas par šo drāmu, kurā reālā dzīve saskrējās ar ministru solījumiem.
Kā var nesolīt pirms vēlēšanām?
Henriks Danusēvičs pastāstīja Sputnik Latvija, ka LTA pārstāvji pēc divām nedēļām tiksies ar finanšu ministru. Tirgotāji cer uz politiskā lēmuma pieņemšanu par veco aparātu izmantošanas termiņa pagarināšanu, jo jaunās programmatūras līdz šim nav.
Savukārt Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane apgalvojusi Sputnik, ka vismaz tuvāko pusgadu nekādas represijas pret šīs grupas uzņēmējiem no VID puses nav gaidāmas. Kas attiecas uz neveiksmīgajiem jaunās paaudzes hibrīda kases aparātiem, tie jau ir, bet programmatūra būs pieejama tuvākajās dienās, norāda Bindemane. Nu ko lai saka, vēlēšanu tuvošanās ir jūtama, un šajā situācijā tas, iespējams, nāk par labu.
