RĪGA, 12. septembris – Sputnik. Spriedze Latvijas darba tirgū ved pie ekonomikas pārkaršanas, paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics.
Pēc Centrālās Bankas vadītāja vārdiem, valsts var iestrēgt lēnās izaugsmes fāzē un, zaudējot jebkādas cerības pārredzamajā nākotnē panākt labklājību, neiegūs papildu līdzekļus problemātiskajām nozarēm, tostarp, izglītībai un medicīnai. Rimšēvičs nosauca virkni pazīmju, kuras liecina par ļoti nopietnām grūtībām un var ievērojami ietekmēt ekonomikas potenciālu.
"Galvenie ekonomikas uzkaršanas iemesli ir saspīlējums darba tirgū — nodarbinātība ir vēsturiski augstākajā līmenī; bezdarbs sarucis faktiski zem dabiskā līmeņa; uzņēmumi arvien vairāk sūdzas par darbaspēka trūkumu; vērojams straujš algu kāpums, ko vēl pastiprinās nākamajā gadā ieplānotā minimālās algas celšana; produktivitāte jeb ražīgums netiek līdzi atalgojuma kāpumam. Vienā vārdā sakot – zaudējam savu konkurētspēju," — citē Rimšēviča vārdus RIA Novosti.
Viņš atgādināja, 2005.-2007. gadā Latvija pārdzīvoja ekonomikas pārkaršanu, kas bija saistīts ar iestāšanos ES un lielu finanšu līdzekļu plūsmu valstī, kas izraisīja sprādzienu pieprasījuma kāpumā.
"Tagad, kad krīzes sekas ir pārvarētas, pamazām parādās pārkaršanas pazīmes, kas saistītas ar piedāvājuma puses faktoriem. Uzņēmējiem trūkst pieejama darbaspēka, viņi ir spiesti samazināt savu rentabilitāti un investīcijas, bet ilgi tā turpināties nevar, jo vājinās konkurētspēja," — pārliecināts Rimšēvics.
Pēc viņa vārdiem esošo situāciju nacionālajā ekonomikā varētu salīdzināt ar ķermeņa temperatūras palielināšanos, kad nepieciešams noteikt, kas to izraisījis un kādi medikamenti būs nepieciešami ārstēšanai. Iepriekš Rimšēvičs kritizēja veikto nodokļu reformu, paziņojot, ka grozījumu gala variants kļuva par dažu politisku partiju kompromisu, kā rezultātā reforma tika izmainīta un pārvērtās par pūtienu acīs.
Viņš raksturoja pieņemtos grozījumus kā "budžeta korekciju nākamajam gadam", uzsverot, ka tika attaisnotas vissliktākās Centrālās Bankas bažas. Varas iestādes kārtējo reizi izmainīja spēles noteikumus un uzņēmēji vienkārši nezina, uz ko cerēt.
Speciālisti raksturo ekonomikas pārkaršanu kā situāciju, kurā veidojas liekais pieprasījums, savukārt izaugsmes tempiem parādās nekontrolējams raksturs. Lieli ražošanas apjomi darba spēka trūkuma apstākļos, kā arī nepamatoti augsti valsts izdevumi ved pie kārtējā inflācijas viļņa.
