RĪGA, 2. novembris — Sputnik. Saskaņā ar likumprojektu, kas tika iesniegts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, par Otrā pasaules kara dalībniekiem plānots atzīt tikai Latvijas pilsoņus, kuri pilsonību saņēmuši pirms 1940. gada 17. jūnija, un pastāvīgos Latvijas iedzīvotājus, kuri legāli iebraukuši valstī pirms šī datuma, tātad lielākajai daļai padomju veterānu ir atņemta iespēja saņemt minēto statusu, vēsta Baltnews.lv.
Otrā pasaules kara dalībniekiem plānots izsniegt noteikta parauga apliecību un piemiņas krūšu zīmi. Pašvaldības patstāvīgi izlems jautājumu par sociālo garantiju piešķiršanu Otrā pasaules kara dalībniekiem un savu budžetu ietvaros piešķirs veterāniem pabalstus un atlaides pašvaldību nodevu nomaksai.
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi novērtēt Latvijas pilsoņu nopelnus, kuri Otrā pasaules kara gados citu valstu armiju rindās piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem.
Otrā pasaules kara dalībknieka statuss netiks piešķirts arī Vācijas nacionālsociālistiskās partijas un tās militarizēto struktūru darbiniekiem, šī režīma slepenpolicijas un drošības dienestu darbiniekiem. Tas pats attiecas arī uz PSRS un LPSR VDK darbiniekiem, izņemot šo organizāciju finansiālo un administratīvi saimniecisko struktūrvienību darbiniekus.
Par Otrā pasaules kara dalībniekiem netiks atzīti arī pilsoņi un viņu ģimeņu locekļi, kuri ieradušies Latvijā saskaņā ar tā saucamo līgumu par armijas bāzēm.
Savstarpējās palīdzības paktu, saskaņā ar kuru Latvijā tika izvietotas padomju armijas bāzes, parakstīja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Vilhelms Munters un PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs un ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs 1939. gada 5. oktobrī Maskavā.
Ar likumu plānots noteikt, ka Latvija nav juridiski atbildīga par okupācijas varasiestāžu rīcību okupācijas laikā un tā, būdama okupēta valsts, nav piedalījusies Otrajā pasaules karā.
Saeima apstiprināja likumprojektu otrajā lasījumā. Tagad politiķiem tas jāskata cauri vēlreiz galīgajā lasījumā.
Likumprojekts tika iesniegts izskatīšanai Saeimā jau 2016. gada maijā. Tolaik partijas "Saskaņa" deputāts Boriss Cilēvičs informēja, ka partija centīsies panākt tā labojumus, lai veterāni netiktu dalīti pilsoņos un nepilsoņos.
2016. gadā arī "Saskaņa" iesniedza izskatīšanai Saeimā savu likumprojektu, kas paredzēja sociālo palīdzību visiem Otrā pasaules kara karavīriem, ieskaitot Sarkanās Armijas veterānus. "Saskaņas" likumprojekts paredzēja, ka Otrā pasaules kara dalībnieka statusu saņems gan Latvijas pilsoņi, gan nepilsoņi, kuri dienējuši laika periodā no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 2. septembrim karojošo valstu bruņoto spēku rindās, kā arī cīnījušies partizānu vienībās vai pagrīdnieku nodaļās. Saeima šo likumprojektu noraidīja.
