RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Lietuvas armijas militārdienējoši iziet gatavošanos kaujai uz bijušās koncentrācijas nometnes un ebreju apbedīšanas vietas teritorijas, raksta izdevums The Jewish Chronicle.
Lietuvas armija veic mācības Kauņas cietokšņa VII forta rajonā — vienas no pirmajām koncentrācijas nometnēm teritorijā, kuru izveidoja nacisti kopš Otrā pasaules kara sākuma. Piecu tūkstošu hitleriešu nogalināto ebreju radinieki nāk uz šejieni, lai pagodinātu priekšteču piemiņu, kuru mirstīgās atliekas ir apglabātas brāļu kapos.
Neskatoties uz Lietuvas Ebreju kopienas protestiem, šī vieta 2009. gadā tika privatizēta. Kopienā šo soli uzskatīja par "milzīgu kļūdu". Šobrīd forts atrodas nevalstiskas organizācijas pārziņā, kuru vada 38 gadus vecais vēsturnieks-amatieris un militārais entuziasts Vladimirs Orlovs.
Par ieeju fortā tiek iekasēta maksa, teritorija tiek izīrēta bērnu vasaras nometnēm un privāto pasākumu organizēšanai. Orlovs apgalvo, ka iegūtie līdzekļi tiek tērēti forta uzturēšanai kā izglītojošas iestādes, kur pieejama informācija par Holokaustu.
"Lietuvas valdība demonstrēja neticamu bezjūtību, veicot šajā vietā militārās mācības," paziņoja Jeruzālemes Simona Vizentala centra vadītājs Efraims Zurofs.
Viņš ir noraizējies par to, ka militārdienējošie varēja apgānīt ne ar ko nenorobežotās apbedījumu vietas.
Lietuvas ĀM situāciju nekomentē.
Kā ziņoja Sputnik Lietuva, jūlijā amerikāņu Hartforda universitātes un Maurice Judaik centra speciālisti izpētīja trīs Kauņas forta laukumus, kuru skaitā bija arī VII forts. Ebreju masveida apbedīšanas vietu meklējumi norisinājās ar datortomogrāfijas un aerofoto filmēšanas palīdzību, kā arī tika izmantotas radioviļņu tehnoloģijas, kuras ļauj iegūt detalizētāku informāciju.
Pirms kara Kauņā dzīvoja ap 40 tūkstošiem ebreju. Sešu nedēļu laikā kopš nacistu ienākšanas Lietuvā tika nogalināti 10 tūkstoši ebreju — vīrieši, sievietes un bērni. Augusta beigās visus palikušos piespiedu kārtā izmitināja Kauņas geto. Nākamo desmit nedēļu laikā tika nogalināti 3 tūkstoši ebreju.
1943. gada jūnijā geto vietā tika izveidota koncentrācijas nometne, kur rudenī tika savesti ebreji no visiem tuvējiem geto. Masveida ieslodzīto iznīcināšana koncentrācijas nometnē turpinājās līdz 1944. gada 1. augustam, kad Kauņā ienāca Sarkanā armija. No visa ebreju iedzīvotāju skaita Kauņā dzīvi bija palikuši mazliet vairāk par 2 tūkstošiem cilvēku.