RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Maskavas demonizēšana ir mūsdienu trends, spiediens ir tik liels, ka pat galvenā Latvijas tenisiste Jeļena Ostapenko neaizbrauca uz Kremļa kausu, jo "Kremlis — tas taču ir ienaidnieks".
Tomēr laiks atzīt, ka Krima ir Krievija un pret Krieviju vērstās sankcijas sāpīgi sit pa tiem, kuri tās ir atbalstījuši, tai skaitā pa Latviju. Rīgai jāsāk dialogs ar KF, uzskata bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.
Bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, kurš piedalījās Starptautiskā diskusiju kluba "Valdaj" sēdē Sočos, intervijā laikrakstam "Izvestija" izklāstījis savu redzējumu par Latvijas un Krievijas attiecībām un Baltijas valsts problēmām.
Politikas trūkuma pazīme
Krievijas demonizēšana, it īpaši valstī, kur ir liela krievvalodīga kopiena, — tā nav politika, bet gan tās trūkuma pazīme, uzskata Latvijas politiķis. Pēc viņa teiktā, Latvija, atbalstot sankcijas pret Krieviju, stipri cietusi.
"Man nav precīzu skaitļu, bet es varu pateikt vienu — sankcijām izteikti negatīvi ietekmē mūsu ekonomiku. Daudzi uzņēmēji cer, ka sankcijas tiks atceltas un ka valstī atgriezīsies Krievijas investīcijas," — sacīja Jurkāns.
Vācija sāks labot attiecības ar KF
Pēc viņa sacītā, sankcijas ir visas ES, tostarp arī Vācijas problēma, kas eksportē 50% produkcijas. Politiķis uzsvēra, ka pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes, Vācijai nav iespēju pārdot savas preces. Tikai uz Krieviju, jo dienvidu un austrumu kaimiņi ir "pārāk nabadzīgi ".
"Tāpēc, ja ASV arī tālāk turēsies pie izolācijas politikas, manuprāt, Berlīne iniciēs sankciju atcelšanu un attiecību uzlabošanu ar Krieviju," — uzskata Jurkāns.
Viņaprāt, tas notiks, neskatoties uz "Krimas jautājumu".
"Krimas jautājums ir atrisināts, un pie tā nav vērts atgriezties. Krima — tā ir Krievija. Šeit nevajag "kaulēties ", un priekšlikumi par finanšu kompensācijām, ko nesen piedāvājis, piemēram, čehu prezidents Milošs Zemans, ir bezmērķīgi," — uzsvēra Latvijas politiķis.
Latvijas problēmas
Latvija ir ļoti korumpēta valsts, uzskata bijušais Ārlietu ministrijas vadītājs.
"Pagājušajā gadā Eiropas Parlaments izveidoja komisiju, kas noteica korupcijas līmeni ES valstīs. 2004. gadā mēs iestājāmies ES ar to, ka visi "sadosies rokās", bet rokās sadevās tikai bagātās valstis, bet mēs palikām malā," — uzsvēra politiķis.
Pēc viņa teiktā, 27 neatkarības gados Latvija neko nav radījusi, kādreizēja vadošā PSRS republika kļuvusi par vienu no nabadzīgākajām ES dalībvalstīm. Turklāt Latvijā ir bēdīga demogrāfiskā situācija – tā zaudējusi pusmiljonu savu iedzīvotāju, uzsvēra Jurkāns.
Uz šī fona, viņaprāt, nepieciešams veidot jaunu politisko spēku, kam noticēs jaunieši un kas cīnīsies par to, lai Latvija nebūtu Eiropas "pažobele", bet kļūstu par patstāvīgu valsti.
Vispirms brauktu uz Maskavu
Uz "Izvestiju" jautājumu par to, kādus soļus Jurkāns spertu, ja būtu atgriezies ĀM vadītāja amatā pašlaik, viņš teica: "Vispirms es brauktu uz Maskavu un sāktu dialogu ar Krieviju. Jo starptautiskās drošības atslēga atrodas Kremlī."
Jurkāns uzskata par būtisku virzīt sadarbību ar Krieviju visas ES līmenī.
Lai satuvinātu Krieviju un Latviju bijušam ministram ir arī sagatavots hipotētisko soļu komplekts. Pēc viņa teiktā, Krievija no savas puses varētu nosodīt deportācijas Staļina laikā un mīkstināt savu pozīciju jautājumā par Latvijas iestāšanos PSRS. Latvijai savukārt, pēc Jurkāna domām, vajadzētu mainīt savu likumdošanu un ļaut nepilsoņiem balsot vēlēšanās, kā arī atvieglot pilsonības iegūšanas procesu.
"Latvijai ir jāatrisina divkopienu valsts problēma. Jo kad 27 gadu laikā mēs saucam Latvijā dzīvojošos krievus par svešiem, viņi kļūst par tādiem. Daudzi no viņiem gan uzskata Latviju par savu dzimteni, bet Krieviju – par tēvzemi," — noslēdza Jurkāns.
