RĪGA, 18. oktobris — Sputnik. Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns norādīja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nodara kaitējumu Vācijas ekonomikai, un jaunā valdība šos ierobežojošos pasākumus sāks atcelt, vēsta RIA Novosti.
"Kad Vācija noformēs savu valdību, viņi sāks pamazām atcelt sankcijas, jo tās šauj pa kājām tiem, kuri tās pieņēmuši un atbalsta," — savu viedokli Jurkāns pauda žurnālistiem XIV starptautiskā diskusiju kluba "Valdaj" kuluāros.
"Mēs kā ES dalībvalstis, lai kāda tā saglabātos, ceram, ka tā atcels pret Krieviju pieņemtās sankcijas. Lieta tāda, ka sankcijas ir zobens ar diviem asmeņiem," — viņš piebilda.
Bundestāga vēlēšanas, kuru rezultātā Vācijā tiks veidota jauna valdība, notika 24. septembrī. Tajās uzvarēja Kristīgi demokrātiskās un Kristīgi sociālās savienību alianse, ko vada Vācijas kanclere Angela Merkele.
Oktobra vidū Merkele informēja, ka tiek sāktas pārrunas ar partijām, kas uzvarējušas vēlēšanās, par koalīcijas valdības izveidi. Runa ir par "Zaļajiem" un Brīvo demokrātisko partiju. Panākumu gadījumā Vācijā, iespējams, izveidosies tā saucamā Jamaikas koalīcija (tā nosaukta atbilstoši to veidojošo partiju krāsām, kas atbilst Jamaikas nacionālajam karogam: melna, dzeltena, zaļa).
Pēc daudzu analītiķu un politiķu domām, Merkeles un viņas partijas pozīcijas novājinājusi neveiksme 15. oktobrī Lejassaksijas landtāga vēlēšanās, kurās uzvaru ar 36,9% izcīnīja Vācijas sociāldemokrātiskā partija. Kristīgi demokrātiskā savienība saņēma sliktāko rezultātu vesture šajā reģionā — 33,6% balsu.
Pavērsušies nepareizā virzienā
Baltijas valstu iedzīvotājiem nav ne mazākās ietekmes ārpolitikas jautājumos — viņu vietā visu izlemj politiķi, uzskata Jānis Jurkāns.
"Mēs (Baltijas valstu sabiedrība — red.) neko neizlemjam. Mēs stāvam ar muguru pret Krieviju tāpēc, ka mūs diemžēl tā ir pagriezuši. Pavērsties ar seju pret Krieviju — tas ir uzdevums Latvijas politiķiem numur viens. Tāpēc, ka ir ne tikai politiskais aspekts, bet arī ekonomiskais. Pie tam pusmiljons cilvēku pie mums (Latvijā — red.) ir krievu cilvēki," — uzsvēra politiķis.
Jurkāns paziņoja, ka nesaskata nekādus draudus Latvijai, Lietuvai vai Igaunijai no Krievijas puses, un dažu politiķu izteikumi šajā jautājumā — tie ir tikai politiski lozungi.
"Tie vienkārši ir politiski lozungi. Vienkārši tie ir cilvēki, kuri dzīvo pagātnē, un cilvēki, kuri nesaprot, kas notika Gruzijā, kas sāka karu un kas notika Ukrainā," — paskaidroja Latvijas bijušais ārlietu ministrs žurnālistiem XIV starptautiskā diskusiju kluba "Valdaj" kuluāros.
"Pēc 2014. gada sākās sabiedriskā viedokļa (Baltijas valstīs — red.) masveida militarizācija. Kā atrisināt šo situāciju, ja ir politiķi, kuri ir pārliecināti, ka NATO nodrošinās mieru? Es uzskatu, ka NATO bez Krievijas mieru nenodrošinās," — viņš piebilda.
Pēc politiķa domām, pie tā daļēji vainojama ekonomiskā situācija Baltijas valstīs.
"Mūsu problēma ir tā, ka ekonomiskā krīze, kas notika 2008. gadā, radīja nacionālismu. Tas ir nacionālisms reizināts ar nabadzību, — tā ir nopietna problēma, sāpīga," — uzskata Jurkāns.
