Franču rakstnieks Mišels Velbeks ir romāna "Pakļaušanās" autors. Tajā viņš modelējis situāciju, kurā vara Parīzē un Francijā itin demokrātiskā ceļā pāriet pie musulmaņiem, un aprakstīja, kas notiks rezultātā. To varētu nodēvēt par romānu-brīdinājumu.
Saprotams, ka latviešu inteliģences prātos bija jāparādās kārdinājumam modelēt situāciju, kurā pie varas stūres stājas nolādētie prokrieviskie spēki. Tā nu publicists Māris Luste pērnā gada novembrī uzrakstīja savu "Pakļaušanos" latviešu gaumē pēc Alvja Hermaņa iestudētās lugas "Pakļaušanās" noskatīšanās Jaunajā Latviešu teātrī.
Antiutopija publicēta žurnālā Ir. Ko gaidīt, kam gatavoties?— Lasām. (Autora teksts, saīsināts).
Viss sākās ar to, ka 2017.gada pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā atkal uzvarējuši reitinga līderi — apvienība Izlīgums (ne gluži izmalcināts mājiens par "Saskaņu"). Aizvien biežāk šīs partijas līderis sastopams kopā ar piejūras pilsētas — Ventspils mēru. Abi mirgo smaidos un plēš jokus par oponentiem. Tieši tobrīd, televīzijā tiek izrādīta arī kāda pazīstama Krievijas producenta multfilma par supervaroņiem — vienu kepkā, otru hūtē.
Pirms parlamenta vēlēšanām "oranžie agronomi" kārtējo reizi pieaicina Ventspils šefu kļūt par viņu rotaļu premjera kandidātu televīzijā. Zibens spēriens seko tiešajā ēterā — šis, tautā vispopulārākais rotaļu premjera kandidāts debašu laikā paspiež roku "Izlīguma" kandidātam — Rīgas mēram un paziņo, ka atkāpjas no sava goda jaunības priekšā.
Partija Saeimas krēslos iešļūc kā pa… Maslova skalu. Bez cittautiešiem tās panākumu kaldinājuši latviešu mazturīgie, mikrouzņēmēji un šprotu ražotāji. Nācija ilgojās pēc sociāldemokrātiem, taču neviens cits nebija pieteicies. Agrāk tik varenās "Kopības" vīzdeguņiem pietrūka naudas kampaņai, bez plānotā kampaņas vadmotīva palika arī lāpnešu partija. Sarkanbaltsarkano lentīti Briselē pie krūts pirmo reizi sprauž arī pārvēlētā eiroparlamentāriete Žadnoka.
"Izlīgums" iegūst gandrīz visas nozares, ieskaitot no jauna izveidoto bērnu tikumiskās audzināšanas ministriju. Spēka un finanšu nozares gan paliek Nāburgam (novec. "kaimiņš" — mājiens par politiķi Artusu Kaimiņu — red.) un agronomiem.
Nākamajā pavasarī leģionāru gājiens sakrīt ar vērienīgu antifašistu kongresu Nacionālajā bibliotēkā. Viesu saraksts ir precīza "melnā saraksta" kopija, premjers medijiem sola šo pārpratumu komentēt pēc atgriešanās no komandējuma Maskavā, kur novērotāja statusā piedalās Eirāzijas Savienības līderu samitā.
9. maijā beidzot savākti paraksti jaunam referendumam par divvalodību. Taču tas nav nepieciešams — parlamentā ar balsu vairākumu tiek atbalstīts jaunais "Likums par oficiālajām valodām", virkne grozījumu Pilsonības likumā un citos. Par reliģisko jūtu aizskaršanu tiek ieviesta kriminālatbildība, daļēji tiek dekriminalizēta vardarbība ģimenē. Latviešiem pavērusies plaša iespēja praktizēties citā valodā, Puškina valoda pamazām kļūst par konsolidējošu spēku, kas apvieno visus Latvijas cilvēkus, kuros mājo naids pret tautas ienaidniekiem — liberastiem, tolerastiem un grantojediem.
Līdzīgi kā Maskavā un Minskā, arī Rīgā uz Lielās mošejas atklāšanu ierodas Erdogans. Drīz Latviju apmeklē Putins un pirmo reizi personīgi nolasa savu apsveikumu uz Jaunā Viļņa skatuves.
Latvijas premjera labākais draugs Cereteli tikmēr uzvar konkursā un ķeras pie Vidzemes atbrīvotāja Ivana Bargā statujas radīšanas. Ministru prezidenta sasauktā reliģisko lietu padome ierosina aizliegt geju un liberāļu gājienu, taču tas tomēr notiek Bolderājā.
Rudenī "Skonto-Rossņeftj" iekļūst Eiropas čempionu līgas grupu turnīrā, bet pavasarī Rīgas Dinamo ar Ovečkinu sastāvā izcīna Gagarina kausu. Lāpnešu partija beidzot savākusi balsis referendumam par izstāšanos no liberāļu paradīzes — ES. Pilsētnieki ierosina uzcelt pieminekli mēram, būvniecību apmaksā pazīstams Krievijas miljonārs.
Iestādes strādā bilingvālā režīmā, taču faktiski tas nozīmē vienvalodību — visi latvieši prot krievu valodu, kamēr krievu skolās, reto latviešu valodas stundu laikā audzēkņi apmeklē Brīvdabas muzeju. Kādu rītu garāmgājēji dodoties darba gaitās ierauga, ka zvaigznes Mildas rokās pa nakti kļuvušas sarkanas — kāds vandālis-alpīnists tās ir nokrāsojis.
Jūrmalas kāpas kļūst par slēgto zonu, kurā aug viena par otru staltākas dāčas. Tikmēr Latvija tiek pie jauna prezidenta — neliela auguma, asprātīga un smaidīga, labi pazīstama vīra. Par neatkarīgu pašpasludinātajā presē arvien biežāk parādās vadmotīvs, ka dalība NATO Latvijai nav nepieciešama, jo tās draugi mājo Austrumos, nevis Rietumos.
Latvijas teritorijā notiek kopīgas militārās mācības ar Krievijas armiju. Izstāšanās no NATO vairs ir tikai formalitāte, ko izprovocē NATO. Drīz deputātu grupas rosinātā Ārlietu ministrija pieprasa no Lietuvas atpakaļ Palangu, bet no Igaunijas — Valgu, Krievija kļūst par teju vienīgo Latvijas sabiedroto, kuru iespējams apmeklēt bez vīzas. Rīgu rotā izkārtnes kirilicā, no jauna tiek izveidota komunistiskā partija, netālu no Zasulauka stacijas par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem tiek atklāts neliels Staļina piemineklis.
Lāpnešu partija tiek pasludināta par fašistisku organizāciju un nokļūst ārpus likuma. Vienīgi liberālie eirofīli vēl katru vasaru pulcējas ielās. Apmulsuši tie vicina pēdējo protesta karogu — varavīkšņoto.
"Болото опять зашевелилось, Ян Висвалдович," — kāda civilā tērpta garāmgājēja telefonā mestos vārdus nejauši atnes vējš.
(Visi minētie personāži ir izdomāti, jebkāda sakritība ar reālām personībām ir nejauša).
