Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas filiāles pārstāvis Andris Grafs nesen paziņoja, ka valsts uzņēmumu slikta pārvalde Latvijā daudz bēdīgāk ietekmē tautsaimniecību nekā citās Baltijas valstīs. Sekas arī būs smagākas. Pēc viņa datiem, Igaunijā no 100 lielākajiem uzņēmumiem valstij pieder tikai 6,5%, Lietuvā — 12,8%, bet Latvijā — 30%.
Grūtības rada arī tas, ka Latvijā vāji piesaista investīcijas šiem uzņēmumiem, pārdodot to akcijas iedzīvotājiem. Kāds labums var būt no tā, ka tie tur uzkrājumus skandināvu banku zeķēs?
Sanāk, ka no vienas puses, valsts – galvenais akcionārs, negrib dalīties ar tautu ar zināmu savas varas kripatu, un labākajā gadījumā laiž apgrozībā 10-25% savu uzņēmumu akciju. No otras puses — vai jūs būtu ieguldījuši savu naudu uzņēmumā, zinot, ka to ārkārtīgi slikti pārvalda, var pat teikt — blēžu bars, kas līdzinās maksātnespējas administratoriem.
Vakar izskanēja informācija par valsts aviokompānijas airBaltic nabaga pasažieri Jāni, kuram ērtā krēslā bija jālido no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Viņam pat iedeva iekāpšanas talonu. Bet lidmašīnā nav ielaiduši, jo pārdots vairāk biļešu, nekā ietilpst sudraba lainerī. Vai viņi tur valsts uzņēmumos, nav apmācīti skaitīt?
Taču vēl aktuālāki izskatās korporatīvās pārvaldības institūta pārstāvja secinājumi pēc nesenajiem notikumiem Ventspils ostā un Krievijas naudu, kas tai aizgājusi garām. Atcerieties, divus tajā strādājošos uzņēmumus aicināja piedalīties gāzes vada Nord Stream 2 būvniecībā, bet valdība pavēlēja ostai nepiedalīties ideoloģiski kaitīgā projektā, kas turklāt apdraud Latvijas drošību: kā iepriekš paziņoja Latvijas ĀM vadītājs, pa caurulēm valstī varot iespraukties pieklājīgie zaļie cilvēciņi.
Rezultātā uzņēmēji izstādīja valdībai rēķinu — kompensējiet mums, lūdzu, 8 milj. eiro nesaņemtas peļņas. Ventspils mērs Aivars Lembergs pat nosauca summu 100 miljonu eiro apmērā, ko zaudējusi osta un pilsēta.
Politiķi un varasvīri reaģēja uz pretenziju operatīvi. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzrakstīja savā lapā Twitter: "Bezkaunībai nav robežu".
Bezkaunībai nav robežu.
— Ainars Latkovskis (@a_latkovskis) 21 июня 2017 г.
LETA: Ventspils uzņēmumi lūdz valdībai kompensēt negūtos ieņēmumus "Nord Stream 2" projektā 8,3 miljonu eiro apmērā
Savukārt deputāts Artis Pabriks atsaucās tā: "Kāds varētu pieprasīt IKP summu par to ka nav pārdevis Latviju Krievijai" — uzprasīja politiķis Twitter tīklā.
Kāds varētu pieprasīt IKP summu par to ka nav pārdevis Latviju Krievijai
— Artis Pabriks (@Pabriks) 21 июня 2017 г.
Valdība nav pareizais adresāts, kur griezties ar lūgumiem kompensēt kāda neesoša vai neiespējama biznesa zaudējumus, paziņojis Raimonds Vējonis. Viņš uzsvēra, ka valdība nav pieņēmusi nekādus lēmumus attiecībā uz Nord Stream 2 un gāzes cauruļu glabāšanu Latvijā, tāpēc no tās nevar prasīt kompensēt to, kam tai nav nekāda sakara.
Ministru prezidents Māris Kučinskis arī uzskata, ka valsts nevienam neko nav parādā attiecībā uz Nord Stream 2. "Ministru kabinets pauda negatīvu nostāju jautājumā par Latvijas iesaisti Nord Stream 2 projektā, ņemot vērā valsts intereses. Turklāt lēmumu, ka projektā netiks iesaistīta Latvijas osta, pieņēma paši projekta īstenotāji," — skaidro viņa preses sekretārs.
Bet atvainojiet, kā sanāca tā, ka projekta vadība pieņēmusi šo lēmumu? Protams, ka pieņēmusi, kad Ventspils ostā tai atteica. Vai valdībai atkal nav nekāda sakara? Taču Latvijā ostas pieder valstij un pašvaldībām. Un valsts ietekmē ostas vadības lēmumus caur saviem pārstāvjiem padomēs un ostu valdēs. Un šajā gadījumā tieši caur tiem tika pieņemts lēmums nepiedalīties Nord Stream projektā. Tāda lūk mums ir padomju vara bez plānveida ekonomikas.
Nesen kāds kolēģis – žurnālists izteicās, ka viltīgajai Krievijai neesot nekāda Baltijas valstu iznīcināšanas plāna: nedz politiska, nedz ekonomiska, nedz, jo īpaši, militāra. Tas vienkārši nav vajadzīgs, kad Latviju pārvalda tikpat neefektīvi kā vienu lielu valsts uzņēmumu ar kaudzi ieceltu valdes un padomes locekļu.
Tranzītbiznesa asociācijas vadītāja Inga Antāne ir neizpratnē un lūdz paskaidrot: kurā vietā cauruļvads apdraud Latvijas drošību? Un, kāpēc vācu, beļģu, zviedru un somu uzņēmumi drīkst piedalīties, bet mūsējie — ne?
Tāpēc, ka pie viņiem tur ir bardaks. Un acīmredzot trūkst mūsu padomju un mūsu komisāru. Pirms pāris mēnešiem Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne paziņoja: "Latvija kā eirozonas valsts ir atbildīga par ekonomisko situāciju Eiropas Savienībā". Pēc šādiem paziņojumiem kļūst bail par ES ekonomiku.
