RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Spriežot pēc kompāniju paziņojumiem, Rīgas osta samazinājusi kravu apgrozījuma apjomus, Ventspils osta ziņo par kravu apgrozījuma palielinājumu kopš gada sākuma.
Ventspils plusā
Kopējais Ventspilī strādājošo terminālu kravu apgrozījums septiņu mēnešu laikā sastādījis 13,6 miljonus tonnu. Tas ir par 2,1 miljonu tonnu, jeb par 18%, vairāk, nekā gadu iepriekš, paziņoja kompānijā.
Lielākais pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu, vērojams akmeņogļu, kā arī ar prāmjiem pārvadātajās (Ro-Ro) kravās.
Ostā atzīmēja, ka vairums termināļu salīdzinājumā ar 2016. gadu palielināja kravu apjomu, taču atsevišķos reģistrēts ilgstošs kritums. Piemēram, termināls "Kālija parks" ir noslogots tikai par 5% no iespējamas jaudas, tur septiņu mēnešu laikā tika pārkrauts 181 tūkstotis tonnu kravu.
Aug kravu un pasažieru daudzums Stena Line prāmjos. Par 33% salīdzinājumā ar pērno gadu palielinājies pasažieru skaits maršrutā Ventspils – Nineshamna, 2017. gadā to izmantojuši 29 507 cilvēki.
Jūlijā Ventspils ostā tika pārkrauti 1,2 miljoni tonnu kravu.
Ventspils mērs Aivars Lembergs iepriekš paziņoja, ka atteicoties no dalības "Ziemeļu straumē 2", Latvija zaudē 40% Krievijas tranzīta. Maijā Ventspils brīvostas pārvalde oficiāli paziņoja par to, ka gāzes vada Nord Stream 2 projektu realizēs bez Latvijas piedalīšanās, Lembergs novērtēja kopējos zaudējumus sakarā ar atteikšanos par 100 miljoniem eiro, tiešos zaudējumus pašvaldībai – par 150 tūkstošiem eiro. Ventspils ostas kompānijas vērsās pie valdības ar lūgumu atlīdzināt neiegūto peļņu, varas iestādes atbildēja ar atteikumu.
Rīga mīnusā
Rīgas brīvosta paziņoja par kravu apgrozījuma apjomu krišanos pirmajos 2017. gada septiņos mēnešos par 5,8%, līdz 19,99 miljoniem tonnu. Pērn analoģiskā periodā osta pārkrāva 21,23 miljonus tonnu kravu.
Pēc kompānijas datiem, 36,8% kravu, jeb 7,365 miljoni tonnu, kravu apgrozījumu struktūrā ir akmeņogles, šeit pieaugums septiņu mēnešu laikā attiecībā pret pērno gadu sastādījis 5,1%. Naftas produktu daļa kravu apgrozījumu struktūrā ir 18,7%, konteinerkravu – 17,8%, kokmateriālu – 8,1%.
Vislielāko kāpumu kopš janvāra parādījis ģenerālo kravu sektors – osta reģistrēja rādītāju 3,986 miljonos tonnu, kas nozīmē pieaugumu par 11,5% attiecībā pret pagājušo gadu. Taču ievērojamu kritumu demonstrē lejamās kravas – par 33,8%, līdz 3,602 miljoniem tonnu. Beramo kravu pārkraušanas apjomi palielinājies par 1,6%, sastādot 12,401 miljonu tonnu.
2017. gada jūlijā Rīgas ostā tika pārkrauts 2,478 miljoni tonnu kravu.
Rīgas ostai nepieciešams uzlabot kravu diversifikāciju, paziņoja Ansis Zeltiņš, kuru jūlija beigās norīkoja par ostas priekšnieku. Zeltiņš plāno samazināt Rīgas ostas atkarību no akmeņogles un palielināt ģenerālo un konteinerkravu plūsmu. Savukārt pēc analītiķu datiem, līdz 80% no kopējās ostas kravām sastāda tieši Krievijas kravas.
