15:30 06 Aprīlis 2020
Tiešraide
  • USD1.0785
  • RUB82.8075
Latvijā
Saņemt īso saiti
Ziemeļu straume 2 (171)
29

Nedz Latvijas valsts, nedz valdība nevienam nav parādā saistībā ar atteikumu no līdzdalības projektā, uzsvēra premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.

RĪGA, 22. jūnijs – Sputnik. Pēc premjera Māra Kučinska teiktā, Latvijas valsts nevienam nav parādā par projektu "Ziemeļu straume — 2" (Nord Stream 2), paziņojis Ministru kabineta preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Iepriekš Ventspils kompānijas Noord Natie Ventspils Terminals un Baltijas ekspresis nosūtīja valdībai lūgumu kompensēt negūtos ienākumus 8,3 miljonu eiro apmērā, ko viņi varētu nopelnīt, piedaloties gāzes vada būvniecībā. Vaivars apstiprinājis, ka Kučinskis ir saņēmis vēstuli.

Pēc Vaivara teiktā, Kučinskis nesaprot, kāpēc valstij būtu kaut kas jākompensē saistībā ar šo jautājumu.

"Ministru kabinets pauda negatīvu nostāju jautājumā par Latvijas iesaisti "Nord Stream 2" projektā, ņemot vērā valsts intereses. Turklāt lēmumu, ka projektā netiks iesaistīta Latvijas osta, pieņēma paši projekta īstenotāji,"— teica preses sekretārs.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis arī uzsver, ka valdība nav tā persona, pie kuras ir jāvēršas ar lūgumu kompensēt zaudējumus no neesoša biznesa.

Miljonus vērta lieta

Iepriekš vēstulē uzņēmumi atgādināja, ka valdība uzdeva nozaru ministrijām nodrošināt valdības pārstāvju negatīvu balsojumu brīvostas valdē jautājumā par tā dalību projektā, līdz ar to, priekšlikums par piedalīšanos bija atsaukts. 

Uzņēmuma Naftogaz Ukraini izkārtne
© Sputnik / Максим Блинов

Noord Natie Ventspils Terminals lūdza kompensēt neiegūto peļņu par pārkraušanas pakalpojumiem 2,5 miljonu eiro apmērā, 700 tūkstošus eiro par glabāšanu, kā arī par sagatavošanās darbiem 2,5 miljonu eiro apmērā. Baltijas ekspresis pieprasīja 2,6 miljonus eiro par savu nepiedalīšanos dzelzceļu loģistikas pakalpojumu nodrošināšanā. 

Pēc Noord Natie Ventspils Terminals valdes locekļa Aivaru Gobiņa teiktā, projekts būtu nodrošinājis terminālu ar darbu pusotra gada laikā, un tā ieguldījums tehnoloģiskā nodrošinājumā un pieredzē būtu nenovērtējams.

"Mūsu termināla dalība "Nord Stream 2" projektā tika atbalstīta "Nord Stream 2" projekta galvenajā mītnē Šveicē, kur tika gaidīta Latvijas Republikas valdības oficiālā nostāja par Latvijas Republikas iesaisti loģistikas nodrošināšanā caur Ventspils ostu,"— skaidroja Gobiņš.

Ventspils mērs Aivars Lembergs iepriekš apgalvoja, ka atteikšanās no dalības "Ziemeļu straumē — 2" izmaksāja Latvijai ar 40%Krievijas tranzīta zudumiem.

21. aprīlī Latvijas valdība atteicās no jebkuras dalības projektā. ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs paskaidroja šo lēmumu ar to, ka "Ziemeļu straume — 2" apdraud valsts drošību un neatbilst tās ekonomikas interesēm. Ministrs noliedza visas Lemberga apsūdzības, nosaucot tās par spekulācijām.

Ietekmes caurule

Maģistrālais gāzes vads "Ziemeļu Straume 2" tiks izbūvēts Baltijas jūras dibenā no Viborgas Krievijā līdz Greisfaldei Vācijā. Divu gāzes vadu kopējā jauda sasniegs 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Būvniecības uzsākšana plānota 2018. gada 1. aprīlī. Jauno cauruļvadu plānots uzbūvēt blakus "Ziemeļu Straumei", kas atrodas Dānijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas jūras zonās.

Pagājušā gada martā vairāku ES valstu politiķi, ieskaitot Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Lietuvu iesnieguši savus iebildumus pret gāzes vada būvniecību savā vēstulē Eiropas Komisijas vadītājam Žanam Klodam Junkeram. Piemēram, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite norādījusi, ka "nedz Nord Stream, nedz Nord Stream 2 nekad nav bijuši un nebūs tīri ekonomiskie projekti, runa ir par politiku un ietekmi".

Kompānijai "Gazprom" projektā piederēs 50%, kompānijām E.ON, BASF, OMV, Engie, Shell – pa 10%. "Gazprom" valdē kapitālizdevumus "Nord Stream 2" iepriekš novērtējuši 8 miljardu eiro apmērā, bet, ņemot vērā aizdevumus, šī summa var pieaugt līdz 9,9 miljardiem eiro.

Temats:
Ziemeļu straume 2 (171)

Pēc temata

Latvijas kompānijas nevarēs piedalīties projektā "Ziemeļu straume 2"
Lembergs: demaršs "Ziemeļu straumes 2" jautājumā maksājis Latvijai 40% kravu apgrozījuma
Rinkēvičs paskaidrojis, kāpēc Latvija atsakās no "Ziemeļu straumes 2"

Galvenie temati