Donalda Trampa priekšvēlēšanu sauklī "Padarīsim Ameriku no jauna varenu" parādījās svarīgs vārds — "no jauna". Divus pēdējos mēnešus ASV politika no jauna atgādina to, kādu to atceras kopš aukstā kara laikiem. Par jaunā ASV prezidenta grūtībām stāsta RIA Novosti komentētājs Igors Gaškovs.
Baltā nama saimnieks atgriezās pie vecajām, pārbaudītajām attiecībām ar NATO, Ķīnu, Sīriju, Izraēlu, Irānu, Eiropas Savienību un Krieviju; viņš neatbalsta Marinu Lepēnu Eiropā un pat necīnās ar brīvo tirdzniecību, kas kaitē vietējiem ražotājiem.
Saistīt rokas prezidentam
Īpašas uzmanības vērta ir versija par to, ka Trampa karš ar eliti ir beidzies ar elites uzvaru. Vismaz tā uzskata Sīrijas prezidents Bašars Asads — pēc viņa domām, Tramps var varējis tikt galā ar izcīnīto līdera vietu. "Katrs ASV prezidents, kurš vēlējies kļūt par patiesu vadītāju, ir spiests ar laiku mest pie malas savu lepnumu un apgriezties par 180 grādiem, citādi viņam nāksies samaksāt politisku cenu," — uzskata Asads. Pilnīgi iespējams, Sīrijas līderis runāja par Trampa priekšgājēju no republikāņu partijas. Prezidents Džordžs Bušs, jaunākais pie varas nāca ar izolacionistisku programmu, taču īstenoja to pavisam neilgu brīdi — līdz 2001. gada 11. septembra teroraktiem.
Versiju par Baltā nama grūtībām sadursmē ar eliti apstiprina Vācijas valdības datu noplūde izdevumā Spiegel. Berlīnes augstajos kabinetos valdot uzskats, ka Tramps "zaudējis rīcībspēju" Krievijas virzienā, jo palicis bez manevra vietas. Datu noplūde liecina, ka Vašingtona nespēs spert nekādus soļus attiecībās ar Maskavu, lai kādi būtu bijuši sākotnējie plāni: Tramps ir iedzīts stūrī.
Vēl viens fakts, kas apstiprina šo pieņēmumu — prezidenta dēla Ērika reakcija pēc Sīrijas valdības aviobāzes apšaudes Šairatā. "Uzbrukums Sīrijai pilnīgi precīzi norādīja, ka ar Krieviju nav nekādu sakaru," — politiķa dēls pārlieku nopriecājās par kārtējo pierādījumu.
Ja Tramps bijis spiests mainīties, kādi instrumenti likti lietā? Teju prezidents stājās savā postenī, viņa oponenti jau runāja par impīčmentu. Lai arī ASV Kongresā vairākumu kontrolē republikāņi, šādu perspektīvu reālu padarīja lielas kongresmeņu grupas naidīgums, kas koncentrējās ap senatoriem Džonu Makeinu un Lindsiju Grēmu.
Ir vēl kas svarīgs: Tramps pārliecinājās, ka nav iespējams vadīt valsti, ja viņa mērķus neatbilst trešā vara — tiesu vara. Saskaņā ar ASV tiesiskajām normām, tiesnešiem ir dāvāta iespeja apturēt prezidenta dekrētu darbību, faktiski paralizējot lēmumus, kuri neatbilst spēkā esošajai izpildu praksei. Patiesībā tas nozīmē: nav iespējams kaut ko mainīt pārāk ātri un krasi, balstoties tikai uz prezidenta pilnvarām.
Tramps ir mainījis pārliecību
Lielas ASV politiķu daļas viedoklis izslēdz iespēju ietekmēt Trampu, tāpat kā to, ka eksistē "Zilā valsts" — politiķu sabiedrība, kas vada valsti, neskatoties uz prezidenta gribu. "Daži jautājumi, ko viņš apsprieda kampaņas laikā. <…> Es uzskatu, ka patlaban arī viņš pats saprot, ka jārīkojas citādi. Viņš mācās strādāt," — pārmaiņas Baltajā namā komentē senators Mičs Makonels. "Tas, ko redzu pašlaik, jau daudz vairāk līdzinās konvencionālai republikāņu administrācijai. Manuprāt, tas ir ļoti labi," — Trampu slavē viņa bijušais nesamierināmais pretinieks Eliots Abramss.
Mainīt Trampa uzskatus varēja arī viņa paša ģimenes locekļi, kuru loma priekšvēlēšanu kampaņas gaitā tika novērtēta par zemu. Pēc Sīrijas bombardēšanas mediji uzzināja, ka šo lēmumu prezidents pieņēmis savas meitas Ivankas iespaidots, lai ari ilgu laiku nekas netika ziņots par viņas interesi par politiku. Savukārt viņas dzīvesbiedrs Džareds Kušners jau sen ir izvēlējies savu pusi — viņš pieder pie kreisajiem republikāņiem. "Mēs nevaram ar jums vienoties, jūs vienkārši esat demokrāts," — Kušneram paziņoja Trampa vecais padomnieks Stīvs Bennons.
Taču pēdējo nedēļu laikā Kušnera ietekme pieaug, pie tam CNN nopietni runā par drīzu padomnieka Bennona atlaišanu. Baumas par to, ka Tramps jau esot pieņēmis tādu lēmumu, klīst jau ilgu laiku.
Tramps ir nepareizi saprasts
Versija par to, ka Donalds Tramps nebūt nav mēģinājis mainīt Amerikas politisko kursu, arī ir izskatīšanas vērta. Tai par labu liecina prezidenta manieres pārrunās — viņam patīk izdarīt spiedienu uz sarunbiedriem. Piemēram, leģendārie Trampa vārdi par atteikšanos aizsargāt Igauniju patiesībā lika Eiropas valstīm palielināt savus militāros izdevumus. Pārliecinājies, ka alianses valstu tāmes palielināsies (un tas ļaus ietaupīt pašām ASV), Tramps beidza skarbos izteikumus par NATO. "Alianse ir mainījusies uz labo pusi, un prezidents to vairs nenosoda," — apmierināti apgalvo Baltā nama preses sekretārs Šons Spaisers.
Vai Tramps kļūs par jauno Bušu?
RIA Novosti aptaujātie eksperti uzskata, ka tuvāko mēnešu laikā Tramps turpinās meklēt "savu seju". "Par atgriešanos pie 2000. gadu neokonservatīvisma runāt nenākas, Trampa politika tam ir pārāk haotiska, pašam prezidentam nepietiek savas pārliecības. Buša politiku diktēja viņa vērtības, taču pašreizējam prezidentam nav pat tā paša," — Valdaja kluba programmas direktors Timofejs Bordačovs ir noskaņots skeptiski.
"Politisko tehnoloģiju centra" direktora vietnieks Aleksejs Makarkins uzskata, ka atgriešanās pie 2000. gadu imperatīviem ir iespējama, taču ar nozīmīgu ierobežojumu. "Tramps iebilst pret ilgstošām militārām operācijām — tādām, kādas bija Buša laikā. Viņš negatīvi vērtē šo pieredzi. Viņa laikā varam gaidīt tēmētas darbības, lokālas operācijas, taču ne lielus karus," — uzskata eksperts.
