RĪGA, 5.augusts — Sputnik. NATO nevēlas jaunu auksto karu un turpina meklēt dialogu ar Krieviju, lai mēģinātu mazināt spriedzi, paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs CNN telekanāla ēterā, vēsta Sputnik Igaunija.
Pēc Stoltenberga vārdiem, NATO neredz tiešus draudus attiecībā pret kādu alianses dalībnieku, ieskaitot Baltijas valstis. Taču alianse uzskata plānotās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības "Rietumi 2017" par "uzvedības piemēru, kuru mēs novērojam jau vairākus gadus un kuru pavada ievērojama Krievijas militārā spēka palielināšana".
"Tas ir viens no iemesliem, kura dēļ NATO atbildēja uz to ar visievērojamāko savas kolektīvās aizsardzības nostiprināšanu kopš aukstā kara laikiem. Mēs trīskāršojām NATO reaģēšanas spēku apjomus, mēs pastiprinājām savu klātbūtni alianses austrumu daļā, mēs izvietojām četras kaujas grupas Baltijā un Polijā, " citē Stoltenbergu "InoTV".
NATO ģenerālsekretārs nosauca alianses un Maskavas attiecības par vissarežģītākajām kopš aukstā kara beigām, tai pat laikā ģenerālsekretārs Stoltenbergs uzsvēra, ka alianse nevēlas "konfrontāciju ar Krieviju, tādēļ darbojas balansēti un proporcionāli".
"Mēs turpinām meklēt dialogu ar Krieviju, jo tas ir mūsu lielākais kaimiņš, par tādu tā arī paliks. Un mums jāmēģina mazināt slodzi attiecībās, " noslēgumā teica Stoltenbergs.
Sakarā ar it kā Krievijas draudiem uzbrukt NATO valstīm Varšavas samitā pieņēma lēmumu par bezprecedentu alianses austrumu flanga pastiprināšanu. 2017.gadā NATO Baltijas valstīs un Polijā izvieto četrus starptautiskus bataljonus. Katras apakšvienības skaits varētu sastādīt no 800 līdz 1,2 tūkstošiem cilvēku. NATO starptautiskā bataljona kaujas grupas rāmju valsts Igaunijā ir Apvienotā Karaliste, Latvijā — Kanāda, Lietuvā — Vācija, savukārt Polijā — ASV. Turklāt, Polijā ieradusies ASV BS tanku brigāde.
Maskavā ne reizi vien paziņoja, ka nav ieinteresēti konfrontācijas kūdīšanā ar NATO — ne Baltijas reģionā, ne sazina vēl kaut kur, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks kādai no NATO dalībvalstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova vārdiem, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānos kādam uzbrukt, taču viņi izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.
Mācības "Rietumi" kā jauns iegansts kritikai
NATO un tieši Baltijas valstis ir ļoti uztrauktas sakarā ar Krievijas un Baltkrievijas mācībām "Rietumi 2017", kuras notiks septembrī. Tika minēti uzskati, ka Krievijas karavīri pēc mācību beigām varētu palikt Baltkrievijas teritorijā. Uz šādiem paziņojumiem Krievijas vēstnieks Minskā Aleksandrs Surikovs paziņoja, ka Krievijas karavīri negrasās palikt republikā pēc mācībām.
Tāpat tika izteikti dažādi viedokļi par karaspēku skaitu, kuri piedalīsies mācībās "Rietumi 2017". Igaunijas aizsardzības ministrs Juri Lujks vairākkārt paziņojis, ka Maskava it kā vācot mācībām "ļoti lielu karapulku, tiek teikts, ka ap 100 tūkstošiem cilvēku". Kur viņš uzzinājis šādus skaitļus, igauņu politiķis neprecizēja.
Arī Pentagons paziņoja, ka viņus uztrauc mācības "Rietumi". ASV sauszemes spēku komandieris Eiropā Bens Hodžes paziņoja, ka ASV nosūtīs uz Baltijas valstīm vairāk karavīru "Rietumi 2017" mācību manevru periodam. Pēc ģenerālleitnanta vārdiem, Štati izvietos Baltijas valstu robežu garumā trīs desantnieku apakšvienības ar kopēju skaitu līdz 600 cilvēkiem.
Pagājušajā Krievija-NATO Padomes sēdē 13.jūlijā Briselē abu pušu militāro mācību tēma kļuva par centrālo tēmu. Lai izkliedētu dažādas insinuācijas, Krievija organizēja alianses pārstāvjiem brīfingu, kur sniedza datus par kopējo karaspēku skaitu, kā arī lidmašīnu un kuģu daudzumu, kuri piedalīsies "Rietumi 2017" manevros, kā arī Krievijas un Baltkrievijas militārdienējošo skaitu atsevišķi.
Sēdes rezultātā NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs paziņoja, ka alianse uzskata, ka Krievijas un Baltkrievijas mācībās "Rietumi 2017" piedalīsies vairāk militārdienējošo, nekā tika oficiāli paziņots.
"Pēc iepriekšējas pieredzes, kura saistīta ar pagājušajām mācībām, mums ir visi pamati uzskatīt, ka piedalīsies ievērojami vairāk spēku, nekā tika oficiāli paziņots, " teica Stoltenbergs.
Krievijas vēstnieks Minskā Aleksandrs Surikovs iepriekš ziņojis, ka mācībās piedalīsies līdz 13 tūkstošiem karavīru, to skaitā 3 tūkstoši no Krievijas.
Jūlija beigās Baltkrievijas uzaicināja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Aizsardzības ministriju pārstāvjus iepazīties ar mācību "Rietumi 2017" organizēšanu.
