RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. 13. jūlijā Briselē sākusies Krievijas un NATO Padomes sēde. Tā notiek vēstnieku līmenī, no Krievijas puses sēdē piedalās Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.
Krievijas un NATO Padomes sēde norit spriedzes apstākļos — alianse pastiprina savu militāro potenciālu un paplašina klātbūtni Krievijas robežu tuvumā. Puses nav sniegušas informāciju žurnālistiem par to, kādi jautājumi tiks apspriesti sēdē.
"Rietumi 2017"
Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka alianse pieprasījusi no Krievijas brīfingu Krievijas un Baltkrievijas mācību "Rietumi 2017" jautājumā, turklāt alianse regulāri uzdod jautājumu par situāciju Ukrainas austrumos.
Sakarā arī gaidāmajiem manevriem ziņots, ka Pentagons varētu nosūtīt uz Baltijas valstīm zenītraķešu kompleksus Patriot, kas nostiprinās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzību Krievijas un Baltkrievijas mācību laikā. Uzsvērts, ka kompleksi netiks dislocēti Baltijas valstīs pastāvīgi — tie tiks izvesti pēc manevru "Rietumi 2017" noslēguma.
Lidmašīnu pārtveršana virs Baltijas jūras
Izdevums Politico, atsaucoties uz alianses parstāvi, informē, ka "NATO dalībvalstis, kuru dusmas aug ar katru dienu, pieteiks Kremlim protestu pret agresīvajiem un bīstamajiem manevriem, ko Krievijas kara lidmašīnu piloti izpilda virs Baltijas jūras, tostarp arī pret "Krievijas pilotu riskanto izturēšanos pārtveršanas laikā", vēsta InoTV.
NATO militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Petrs Pavels uzskata, ka Krievijas pilotu darbības radījušas "nevajadzīgus riskus, raksta Politico.
Pēdējā laikā regulāri tiek saņemta informācija par kara lidmašīnu — gan NATO, gan Krievijas lidaparātu — pārtveršanu Baltijas jūras reģionā. Nesen, 21. jūnijā tika ziņots par NATO iznīcinātāju F-16, kas centies pietuvoties Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu lidmašīnai virs Baltijas, taču to "padzinis" Krievijas iznīcinātājs Su-27.
Militārās aktivitātes pārskatāmība — Krievijas un NATO Padomes galvenā tēma
2014. gada martā Krievijas un NATO attiecības pasliktinājās pēc Krimas pievienošanās Krievijai. 2014. gada 5. martā alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens paziņoja, ka NATO nolēmusi izvērtēt visas attiecības ar Krieviju, un 1. aprīlī alianses apturēja praktisko un militāro sadarbību ar Krieviju.
Vienlaikus tika nolemts saglabāt Krievijas un NATO Padomi ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku, kā arī augstākā līmenī, ieskaitot valstu vadītājus.
