RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Maskavu satrauc situācija Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību jomā, piemēram, jautājumā par tiesībām iegūt izglītību dzimtajā valodā, paziņoja valsts ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karasins intervijā avīzei "Izvestija".
Nekrieviska reforma
Diplomāts norādīja, ka īpašas bažas rada situācija, kas izveidojusies mazākumtautību lingvistisko tiesību ievērošanas jomā Baltijas valstīs.
"Latvijas, Lietuvas un Igaunijas varasiestādes plānveidā uzbrūk krievu skolām, un pēdējā laikā šis process ir paātrinājies. Pēc mūsu domām, šo valstu valdības politika krievu skolu jautājumā pārkāpj mazākumtautību tiesības saņemt izglītību dzimtajā valodā," — norādīja Karasins.
Viņš pavēstīja, ka Krievija nopietni seko šai problēmai, regulāri ierosina tās apspriešanu attiecīgajās starptautiskajās organizācijās un turpinās šos pasākumus arī nākotnē.
Tā saucamā skolu tīkla optimizācija, ko izglītības reformas ietvaros pieprasa Latvijas izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, var novest pie nedaudzo krievvalodīgo skolu slēgšanas valstī. Šajā jautājumā Rīgas mērs Nils Ušakovs izteicās, ka galvaspilsētas pašvaldība var ņemt vērā Šadurska viedokli, taču nevienu krievu skolu Rīgā viņš neslēgs.
Iepriekš Maskava aicināja paātrināt krievvalodīgo skolu attīstības ārvalstīs koncepcijas īstenošanu. Pērn tika izstrādāta normatīvi tiesiskā bāze izglītības sistemātiskai attīstībai krievu valodā aiz Krievijas robežām.
Lojalitātes meklējumos
Pērn Saeima apstiprināja grozījumus, kuros paredzēta par valstij "nelojāliem" atzīto skolu direktoru un pedagogu atlaišana. Karasins norādīja, ka steigšus pieņemtajos grozījumos nav sniegts precīzs traktējums.
"Vēl viena "mūsdienu Latvijas likumu izstrādes" raksturīga īpašība ir jaunas terminoloģijas ieviešana, kam nav precīza juridiskā traktējuma. Piemēram, minētajā likumā nav sniegta nekāda "lojalitātes" definīcija, tādējādi dāvājot plašas iespējas šīs normas interpretēšanai un ļaunprātīgai izmantošanai," — viņš paskaidroja.
Karasins uzsvēra, ka "aiz tā visa slēpjas vēlme iegūt kārtējo represiju instrumentu Latvijas etnokrātijai". Notiekošo Krievijas ārlietu ministra vietnieks raksturoja kā "ārkārtīgi bīstamu virāžu" Latvijai.
"Skolotāju lojalitātes" grozījumi stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī. Partijas "Saskaņa" deputātu grupa iesniegusi Satversmes tiesā prasību par grozījumu atcelšanu, jo šī norma neatbilst Latvijas Satversmei.
