RĪGA, 10. janvāris — Sputnik. Pēc Saeimas opozīcijas partijas "Saskaņa" deputātu pieteikuma Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par Izglītības likuma grozījumiem, kas paredz iespēju no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus, informē aģentūra LETA, atsaucoties uz Satversmes tiesu.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 10. martam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 10. jūnijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Deputāts Andrejs Elksniņš iepriekš žurnālistiem sacīja, ka ST priekšā ir pietiekami liels darbs un izaicinājums, lai izvērtētu šī "lojalitātes institūta" atbilstību Satversmei. Viņš pieļāva, ka līdz ST lēmumam varētu paiet vismaz pusgads, tomēr šajā laikā nevajadzētu šo apstrīdēto regulējumu mēģināt pielietot.
Politiķis arī akcentēja, ka, ieviešot šādu regulējumu, Latvija virzīsies policejiskas valsts virzienā. Turklāt "lojalitātes grozījumi" ir jautājums, ar kuru mēģināts sašķelt sabiedrību un pedagogus, piebilda politiķis. Elksniņš uzskata, ka šis regulējums ir neuzticības izteikšana visiem pedagogiem.
Kā ziņots, likumprojekta autore — Izglītības un zinātnes ministrija — skaidroja, ka tas izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Likumprojekta mērķi iepriekš minētā kontekstā ir nodrošināt tādas personas darbību, kura spēj pilnvērtīgi un kvalitatīvi mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, pilnībā nodrošinot viņiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un iegūt kvalitatīvu izglītību, samērīgi izglītojamo tiesību un interešu aizsardzības nolūkā ietekmēt izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu un nodrošināt tiesību normām atbilstošu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu, pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm.
Likums stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī.
