RĪGA, 4. oktobris – Sputnik. Obligātās apmācības ieviešana latviešu valodā nav uzlabojusi latviešu valodas zināšanas un pasliktinājusi vispārējo izglītības kvalitāti, uzskata Latvijas cilvēktiesību komiteja (LCK) pētījumā "Krievvalodīgās mazākumtautības tiesiskais un faktiskais stāvoklis Latvijā."
Tiesisko normu un statistikas datu salīdzinošā analīze liecina, ka pašreizējā izglītības sistēma būtiski atšķiras no sistēmas, kas tika izmantota pirmskara Latvijā, norāda komiteja.
"1989. gadā latviešu īpatsvars ar augstāko izglītību par 40% pārsniedza nelatviešu īpatsvaru, taču 2011. gadā tas bija tikai par 9% lielāks. Nelatviešu īpatsvars studentu vidū sastāda 20% pret 27% atbilstošajā vecuma grupā, nepilsoņu — 3% pret 7%", — teikts pētījumā.
Krievu skolu likvidācijas rezultātā lielākajā daļā novadu nav pieejama pat pamatizglītība krievu valodā. Spiediens uz krievu skolu pedagogiem un viņu sagatavošanas sistēmas trūkums ir novedis pie būtiskas skolotāju skaita samazinašanās: krievu skolās ir viens skolotājs uz deviņiem skolēniem, bet latviešu skolās – uz sešiem audzēkņiem, pavēstīja LCK.
Neskatoties uz to, izglītība krievu valodā joprojām ir pievilcīga — krievu skolās 14% audzēkņu ir citu mazākumtautību pārstāvji, un 14% — etniskie latvieši, uzsvērts pētījumā.
Tā kā skolēnu skaits krievu skolās aug, valdības plāni mazākumtautību skolās ieviest apmācību tikai latviešu valodā ir nepamatoti, secināja pētījuma autori.
Iepriekš Satversmes Aizsardzības birojs norādīja, ka "Latvijas cilvēktiesību komiteja" ir viena no organizācijām, kas saņem finansējumu no Krievijas. Laikā, kad tika izskatīti Krimināllikuma grozījumi par "hibrīdkaru", LCK nosūtīja ASV un Eiropas valstu vēstniecībām, ANO, Eiropas Padomei, EDSO un citām starptautiskajām organizācijām vēstules, kurās informēja, ka šie grozījumi apdraud Latvijas iedzīvotāju tiesības un brīvību.
