RĪGA, 15. marts — Sputnik. Pieci cilvēki, no kuriem trīs dzīvo Lielbritānijā, divi — kontinentālajā Eiropā, pastāstījuši laikrakstam The New York Times, ko gaida no Brexit.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja plāno līdz marta beigām iniciēt Lisabonas līguma 50. pantu par izstāšanos no ES, tādējādi sākot sarežģītas sarunas ar 27 ES valstīm, kas ilgs divus gadus.
Šo pārrunu rezultāti noteiks Lielbritānijas jaunu lomu pasaulē, mainīs migrācijas un tirdzniecības likumus un ietekmēs visu — no specdienestu sadarbības līdz banānu klasifikācijai. Taču parastu cilvēku dzīve jau sākusi mainīties, un galvenais viņiem izrādījās tas, ko viņi nezina par Brexit.
Profesors no Vācijas
Henings Meijers ar sievu nodzīvojis Londonā pietiekami ilgi, lai pretendētu uz Lielbritānijas pilsonību. Turklāt valdība, visticamāk, ļaus ES pilsoņiem palikt valstī arī pēc Brexit, tāpēc britu pases viņiem nav vajadzīgas.
Taču Mejieri brauc prom: viņi pārdod savu māju Londonas ziemeļos un ceļ jaunu, Berlīnē. Viņiem šķiet, ka tolerantā, multikulturālā sabiedrība, kurā viņi nodzīvojuši ilgus gadus, ir nelabojami mainījusies. Viņi ir informēti par poļu vajāšanām pēc referenduma, un pati Brexit reklāmas kampaņa ir popularizējusi ksenofobijas stereotipus.
Meijers stāstīja, ka viņa draugi baidās uz ielas runāt ar bērniem vāciski, vai slēpj savu Vācijas vai Polijas izcelsmi. Viņš vairs nevēlas tā dzīvot.
Latvijas studente
Katrīnai Rubīnai gandrīz izdevies īstenot savu sapni, bet viņa baidās, ka Brexit pieliks visam punktu.
18 gadu vecā skolniece vēlas mācīties Lielbritānijā, valstī, kuras augstskolu absolventi var sekmīgi konkurēt Eiropas darba tirgū, pateicoties senām izglītības tradīcijām. Bērnībā viņa domāja, ka visas skolas šeit izskatās kā "Harija Potera" Cūkkārpa, tagad viņa zina, ka tā nav, tomēr nepārtrauc sapņot — viņai Lielbritānija simbolizē jaunu sākumu.
Viņa raizējas par to, ka pēc Brexit studentiem no ES būs grūtāk mācīties Lielbritānijā, un gaida daudz šķēršļu savā ceļā: jauni vīzu noteikumi, cenu pieaugums izglītībai ārzemju studentiem un ES stipendiju samazināšanās.
Tāpat kā vairākiem citiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri cenšas iestāties britu universitātēs, arī Katrīnai jautājums ir vienkāršs: tagad vai nekad. Katrīna iepriekš iestājusies Londonas universitātes Starptautiskā biznesa fakultātē, taču viņai teicami jānokārto eksāmeni. Konkurence ir pieaugusi: daudzi studenti vēlas doties uz Lielbritāniju tagad, kamēr likumi nav mainījušies.
Cilvēks no tērauda
Kompānija "Džons Rīds un dēli" gatavojas nolīgt sešus jaunus strādniekus tēraudlietuvē Anglijas dienvidos, un tās pārvaldnieks Saimons Boids ir pārliecināts, ka par savu paplašināšanu 98 gadus vecā firma var pateikties Brexit.
Ilgus gadus viņš pierādīja, ka dalība ES kaitē Lielbritānijai tās noteikumu un ierobežojumu dēļ. Viņš uzskata, ka dienā, kad Brexit stāsies spēkā, Apvienotā Karaliste atbrīvosies no nevēlamās Eiropas darba likumdošanas un Eiropas tiesas diktāta. Boids zina, ka juridiskā ziņā vēl nekas nav mainījies, taču, viņaprāt, biznesa klimats ir uzlabojies.
Sterliņu mārciņas kritums pēc referenduma palīdzēja eksportētājiem, un firma, ko pārvalda Boids, ieplānojusi lielāko paplašināšanu savā vēsturē. 56 gadus vecais Boids, kurš sāka savu karjeru kā apkopējs, saka, ka pasūtījumu skaits pieauga uzreiz pēc referenduma rezultātu paziņošanas, un vēl pieaugšot tuvākajos gados.
Viņš saskata tikai izmaiņas uz labo pusi.
Britu pensionāri Spānijā
Ja Brexit liks Pīteram un Karenai Voterlingiem pamest Spānijas Vidusjūras krastmalu un atgriezties Anglijā, viņus nāksies stūķēt lidmašīnā ar spēku.
Pirms Brexit lēmums pārcelties uz Spāniju pēc aiziešanas pensijā likās viņiem ļoti loģisks. Lielbritānijas un Spānijas līgums par veselības aprūpi starp ļauj viņiem saņemt bezmaksas medicīnisko aprūpi un bezmaksas medikamentus, kas ir ļoti svarīgi 70 gadus vecajam Pīteram, kurš ir nopietni slims. Karena nedomā, ka šis līgums paliks spēkā arī pēc Brexit, tāpēc viņiem būs jāiegādājas medicīniskā apdrošināšana Spānijā, kas izmaksās vairāk nekā 300 eiro mēnesī, vai jāatgriežas Anglijā.
Brexit jau ir samazinājusi viņu pirktspēju — viņi saņem pensijas sterliņu mārciņās, kuru vērtība pēc referenduma kritās par 15% attiecībā pret eiro.
Karena ir dusmīga uz valdību, uzskata, ka ES dzivojošie briti ir pamesti. Viņu satrauc tas, ko referenduma rezultāti liecina par valsti, kurā viņa vairākus gadu desmitus nostrādājusi par skolotāju.
Itālis Londonā
Kad gaļas un siera importa cenas pieauga mārciņas vērtības krišanās dēļ, Marko Vineiss zaudēja daudz naudas. Tomēr veikala Gastronomica īpašniekam rūp ne tikai finansiālie zaudējumi, bet arī emocijas. Vineiss, kurš nodzīvojis Londonā 25 gadus, vairs te nejūtas kā mājās.
Viņš uzskata, ka viņa bizness izdzīvos, pat ja viņam nāksies tirgot angļu Čedera sieru, kad itāļu pekorino siera imports kļūs pārāk dārgs. Taču Lielbritānijas lēmums izstāties no ES viņu ir samulsinājis un sāpinājis.
Pēc visiem šiem kariem un konfliktiem Eiropai beidzot izdevies izveidot lielisku sistēmu, kuras ietvaros pilsoņi var brīvi pārvietoties no valsts uz valsti, un tagad Lielbritānija ir nolēmusi no visa atteikties. Marko nespēj to saprast.
