RĪGA, 17. februāris — Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pavēstījis, ka ne Lielbritānijā, ne Latvijā nav precīzu datu par Apvienotajā Karalistē dzīvojošo Latvijas pilsoņu un nepilsoņu skaitu, informē portāls lsm.lv.
Pie tam abu pušu dati būtiski atšķiras. Latvijas aprēķini liecina, ka Lielbritānijā dzīvo 150 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, bet briti pieļauj, ka viņu skaits sasniedz 100 tūkstošus.
"Precīzu datu nav ne mums, ne Lielbritānijai, jo neviens nav spiests tur reģistrēties," — teica Rinkēvičs.
Politiķis pastāstīja, ka viens no galvenajiem jautājumiem, kurš tika apspriests, ir latviešu liktenis Lielbritānijā pēc 2019. gada, kad Lielbritānija pametīs Eiropas Savienību.
"Mums ir informācija, ka cilvēki ir apvainoti par to, ka viņi ir iebraucēji, taču mēs uzreiz par to paziņojām britu Ārlietu ministrijai. Taču ir arī informācija, kuru mēs analizējam un par kuru esmu runājis ar britu "Brexit" ministru. Piemēram, bijuši gadīijumi, kad noteiktas pašvaldības likušas cilvēkiem parakstīt kaut kādus dokumentus. Viņi slikti pratuši angļu valodu, taču dokumentos teikts, ka viņiem jāpamet valsts. Tas ir pretrunā gan Lielbritānijas likumiem, gan likumiem Eiropas Savienībā, un Apvienotā Karaliste vēl joprojām skaitās tās biedre," — teica Rinkēvičs.
Februāra sākumā, kad Lielbritānijas parlaments nobalsoja par valsts izstāšanās no ES procesa sākumu, Lielbritānijas valdība publicēja tā saucamo Balto grāmatu, kurā apkopoti plāni pārrunām ar Eiropas Savienību Brexit jautājumā. Dokumentā iekļauti 12 pamatprincipi valsts izstāšanās kārtībai. Lielbritānija plāno kontrolēt valstī dzīvojošo Eiropas Savienības valstu pilsoņu skaitu. Jautājumā par Eiropas pilsoņu tiesībām Lielbritānijā valdīa plāno pēc iespējas ātrāk piešķirt īpašu statusu tiem, kuri jau dzīvo valstī, kā arī Lielbritānijas pilsoņiem citās Eiropas Savienības valstīs.
Patlaban Latvijas Ārlietu ministrija veic pasākumus ar mērķi saglabāt Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo statusu.
