RĪGA, 15. marts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins bez optimisma uztver ideju par Krievijas vadītāja tiesību paplašināšanu līdz pat diktatūrai, paziņojis Krievijas prezidenta pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
"Prezidents jau vairākkārt izteicies par šo tēmu, un viņš, teiksim tā, bez optimisma raugās uz šādām idejām. Pēdējo piecu gadu laikā Krievijas prezidents bija spiests tajā vai citā veidā atbildēt uz līdzīgiem jautājumiem. Viņš diezgan vēsi izturas pret šādām diskusijām," — Peskovu citē RIA Novosti.
Peskovs paziņojis, ka nav tiesīgs paust personisko viedokli, piemēram, par Aksenova vārdiem, kurš aicinājis atjaunot Krievijā monarhiju, taču izteica pieņēmumu, ka Krimas vadītāja vārdi ir viņa paša uzskati. "Iespējams. Viņam ir tiesības izteikt personisko viedokli," — teica Peskovs.
Uz žurnālistu jautājumu, vai norādītā pārvaldības forma varētu būt nodibināta Krimā, Peskovs teica, ka "monarhija atsevišķā Krievijas Federācijas reģionā nav iespējama".
Peskovs nosauca par kļūdainu un absurdu jautājumu, vai pastāv iespēja, ka Aksenova uzskati atspoguļosies viņa darbībās un vai pastāv kontroles mehānismi, lai tas nenotiktu. "Pastāv Krievijas valsts tiesiskās normas," — sacīja prezidenta preses sekretārs.
Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins, komentējot Sergeja Aksenova ideju par monarhijas atjaunošanu Krievijā, paziņojis, ka Krievja ir brīva valsts, taču jāskatās nākotnē, nevis pagātnē.
"Mēs dzīvojam brīvā valstī. Tāpēc katrs var izteikt visdažādākos viedokļus. Taču varbūt jāskatās nākotnē, nevis pagātnē," —Volodinu citē RT.
Vakar Krimas vadītājs Sergejs Aksenovs teica, ka Krievijai ir nepieciešama jauna pārvaldības forma — monarhija republikas vietā.
"Ja nav vienvaldības, iestājas kolektīvā bezatbildība. Tāpēc, kad valstij ir ārējie izaicinājumi, ārēji pretestības avoti, šajā jomā jāsper strikti soļi… Šodien, pēc manām domām, Krievijai vajadzīga monarhija," — uzsvēra Aksenovs televīzijas kanāla "Pervij Krimskij" ēterā.
Turklāt Krimas vadītājs apgalvo, ka no demokrātijas visatļautības veidā nav labuma, tam uzskatāms piemērs ir Ukraina.
"Es uzskatu, ka mums tāda demokrātija, tādā veidā, kādā to pasniedz Rietumu mediji, nav vajadzīga." Mums ir savas tradicionālās vērtības, garīgums. Demokrātijai ir jābūt līdz noteiktām normālām robežām," — uzsvēra Aksenovs.
Krima un Sevastopole atkal kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā veiktā referenduma, kurā lēmumu atgriezties Krievijas sastāvā atbalstīja 96,77% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju. Referendums Krimā un Sevastopolē tika organizēts pēc valsts apsvēruma Ukrainā 2014. gada februārī. Krievijas valdība informēja, ka referendums Krimā atbilst starptautisko tiesību normām un ANO Statūtiem. Tomēr Ukraina uzskata Krimu par savu īslaicīgi okupēto teritoriju. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina teiktā, Krimas jautājums ir "slēgts neatgriezeniski."
Saskaņā ar nesenās socioloģiskās aptaujas datiem, Krimas tatāri nevēlas pārvākties uz dzīvi Ukrainā. "Krimas Republikā veiktā socioloģiskā aptauja, kas bija orientēta uz Krimas tatāru tautas pārstāvjiem, liecina, ka uz jautājumu "Vai jūs vēlētos pārcelties uz citu apdzīvoto vietu Krimā, uz citu Krievijas reģionu, uz Ukrainu vai citu valsti, ja rastos šāda iespēja?", 0% respondentu atbildēja, ka vēlētos pārcelties uz Ukrainu, 82% paziņoja, ka gribētu palikt Krimā, 10% atbildēja, ka vēlētos mainīt apdzīvotu vietu Krimā. Vēl 2% ir gatavi pārcelties uz citu Krievijas reģionu," — sacīja Federālās tautību lietu aģentūras vadītājs Igors Barinovs.
