06:54 24 Februāris 2020
Tiešraide
  • USD1.0801
  • RUB69.5480
Pasaulē
Saņemt īso saiti
103

Socioloģiskās aptaujas rezultāti liecina, ka neviens no Krimas tatāru tautas negribētu pārvākties uz dzīvi Ukrainā, ja tāda iespēja tiktu piedāvāta. Lielākā daļa respondentu vēlētos palikt Krimā.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Jaunākās socioloģiskās aptaujas rezultāti liecina, ka neviens no Krimas tatāru tautas negribētu pārvākties uz dzīvi Ukrainā, informēja Federālās tautību lietu aģentūras vadītājs Igors Barinovs intervijā avīzei "Izvestija".

"Dati, ko ieguvām Krimas Republikā veiktās socioloģiskās aptaujas rezultātā, kas bija orientēta uz Krimas tatāru tautas pārstāvjiem, liecina, ka uz jautājumu "Vai jūs vēlētos pārcelties uz citu apdzīvoto vietu Krimā, uz citu Krievijas reģionu, uz Ukrainu vai citu valsti, ja rastos šāda iespēja?", 0% respondentu atbildēja, ka vēlētos pārcelties uz Ukrainu, 82% paziņoja, ka gribētu palikt Krimā, 10% atbildēja, ka vēlētos mainīt apdzīvotu vietu Krimā. Vēl 2% ir gatavi pārcelties uz citu Krievijas reģionu," – pastāstīja Barinovs.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko
© Sputnik / Михаил Палинчак
Eksperts pauda viedokli, ka tas liecina par pozitīvajām pārmaiņām, kas vērojamas Krimas tatāru dzīvē.

Barinovs atzīmēja, ka Krimā aizvien mazāk ir cilvēku, kuri saskārušies ar problēmām savas tautības dēļ.

"Vidēji mūsu valstī tikai 5% cilvēku saskaras ar grūtībām savas tautības dēļ, taču Krimā šis rādītājs sasniedza 9%. Krimas tatāru vidū vēl 2016. gada sākumā šis rādītājs atradās 38% līmenī. Gada laikā rādītājs ir samazinājies un patlaban sastāda 27%," – viņš atzīmēja.

Tas ir piemērs, kā problēma koncentrējas nevis konkrētā subjektā vai teritorijā, bet gan tautā, uzskata eksperts. 20 gadus, ko Krima pavadīja Ukrainā, cilvēku ikdienas vajadzības nevienu nav uztraukušas.

"Patlaban mūsu valsts ir pievērsusies Krimas iedzīvotājiem šī vārda tiešajā nozīmē, un īpaša uzmanība tiek veltīta represētajām tautām. Divu gadu laikā Krimā tika uzsākti sistemātiski sociāli ekonomiskie procesi: Krimas tatāru valoda ir saņēmusi valsts valodas statusu līdz ar krievu un ukraiņu valodām, tiek atjaunoti kultūras mantojuma objekti, celta mošeja, tatāru svētki kļuvuši par valsts svētkiem, tiek būvētas skolas, bērnudārzi, dzīvojamās mājas. Pērnā gada nogalē mēs ar Krimas Republikas vadītāju Sergeju Aksenovu pasniedzām atslēgas no 80 jauniem dzīvokļiem represēto tautu pārstāvjiem," – stāstija Barinovs.

Viņš uzsvēra, ka šīs pārmaiņas ietekmē arī cilvēku noskaņojumu.

Iepriekš Ukrainas prezidents Petro Porošenko savā lapā tīklā Facebook apsolīja nepamest Krimas iedzīvotājus bez atbalsta. Pēc viņa vārdiem, Ukrainai esot izdevies ANO "piešķirt Krievijai okupācijas varas statusu, kas ir atbildīga par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem īslaicīgi okupētajā Ukrainas teritorijā – Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā."

Krimas pussalā uz viņa teikto atbildēja, ka ļoti labi atceras Porošenko "gādību", kas izpaudusies dažāda veida blokādēs. "Krimas iedzīvotāji būtu pateicīgi Prorošenko, ja viņš atstātu pussalu bez sava tēvišķīgā mantojuma un rūpēm," – paziņoja Valsts domes deputāts no Krimas, bijušais vicepremjers Ruslans Balbeks.

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gada martā, kad 96,77% vēlētāju Krimas Republikā un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par pievienošanos Krievijas Federācijai.

Tautas viedoklis tika izpausts pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesiskajām normām un ANO Statūtiem nobalsoja par pievienošanos Krievijai.

Pēc temata

Peskovs: Krievija nediskutēs ar Rietumiem Krimas jautājumā
Lepēna atzinusi Krimu par Krievijas teritoriju
Sīrija atzinusi Krimu par Krievijas teritoriju
Krimas vicepremjers pateicas Kijevai par pārtikas produktu blokādi

Galvenie temati