Eiropai ir jāpalielina ieguldījums NATO aizsardzības budžetā — tāda ir ASV jaunās administrācijas prasība. Līdz šim lielākā daļa NATO dalībvalstu Eiropā nav pildījusi alianses pamata prasību — piešķirt aizsardzībai vismaz 2% IKP, portālā ria.ru publicētajā rakstā atzīmē Dmitrijs Dobrovs, InoSMI.ru komentētājs.
Lielākajā mērā tas attiecas uz Vāciju — ekonomiski attīstītāko un visblīvāk apdzīvoto Eiropas Savienības valsti, kura aizsardzībai velta aptuveni 1,2% iekšzemes kopprodukta (IKP). Eksperti atzīmē: gadījumā, ja Vācija pildītu savas saistības, NATO budžets saņemtu vēl aptuveni 30 miljardus eiro gadā vai pat veselus 100 miljardus, ja saistības pildītu visi "parādnieki" Eiropā un Kanādā. Pašas ASV aizsardzībai tērē 3,6% IKO, Francija un Lielbritānija — aptuveni 2%.
Vācijas vadība apzinās, ka aizsardzības nozarē no tās gaida daudz ko vairāk, un pēdējā laikā nedaudz audzējusi militāros izdevumus, neskatoties uz finanšu ministra Volfganga Šoible stingro budžeta politiku. Taču, spriežot pēc visa, 2% slieksni Vācija tuvākajā laikā nesasniegs. Tikai migrantu vajadzībām nepieciešamie izdevumi, pēc oficiālajiem (samazinātajiem) datiem, sastāda 21 miljardu eiro, bet neatkarīgi avoti vērtē, ka tie sasniedz 37 miljardus eiro — šī summa salīdzināma ar "iztrūkumu" aizsardzības budžetā.
Pie tam Vācija apgalvo, ka arī šie izdevumi ir "ieguldījums drošības jomā" un jāņem vērā līdz ar militārajiem tēriņiem. Pagājušajās brīvdienās notikušajā drošības konferencē Minhenē Angela Merkele apstiprināja, ka Vācija spēj palielināt militāro budžetu ne vairāk kā par 8% gadā, tātad 2% slieksni sasniegs tikai 2024. gadā. Vienlaikus Merkele atzina, ka Eiropa nevarēs garantēt drošību bez ASV.
Līdz ar to rodas jautājums: vai Vācijas armija ir cīņasspējīga? Vai Bundesvērs var kļūt par Eiropas aizsardzības spēku vadošo posmu? Šie jautājumi ir visai aktuāli, ņemot vērā ASV draudus izvērtēt savu lomu Eiropas aizsardzībā.
Daudzi militārie speciālisti atzīmē, ka Bundesvēra efektivitāte ir zema, mobilizācijas iespējas konflikta gadījumā — ierobežotas, tas nespēj reāli aizsargāt ne Vāciju, ne arī tās sabiedrotos NATO. Neskatoties uz to, ka Vācijas militārās ražošanas komplekss ir viens no spēcīgākajiem pasaulē, produkcija pārsvarā tiek eksportēta, bet valsts bruņotajos spēkos trūkst mūsdienīgas tehnikas.
Bundestāga Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Helmuts Kēnighauss informējis: "Bundesvēra pašreizējais tehniskais aprīkojums nav atbilstošs ārvalstu misijām NATO ietvaros." Cīņasspējīga ir aptuveni ceturtā daļa helikopteru, mazāk nekā puse kara aviācijas (80 lidmašīnas no 198), ceturtā daļa zemūdeņu, 40% JKF kuģu un mazāk nekā puse bruņutransportieru.
Uzskatāmu piemēru sniedz tehniskās problēmas ar iznīcinātājiem un bumbvedējiem Tornado: 39 no 85 lidmašīnām, ar ko bruņots Bundesvērs, tehnisku problēmu dēļ nevar lidot. To starpā ir arī lidaparāti, kas dislocēti Indžirlikas aviobāzē Turcijā un kam būtu jāpiedalās militārajā operācijā pret ISIS.
Līdzīgas problēmas ir arī kara transporta aviācijas jomā: konstatēti nopietni lidmašīnas Airbus А400M defekti, kuras izstrādei eiropieši iztērējuši 25 miljardus eiro. Šogad radās disfunkcijas šīs konstrukcijas lidmašīnā, kurā Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiene ieradās vizītē Lietuvā.
Galvenais iemesls ir ļoti vienkāršs: trūkst līdzekļu bruņojuma iepirkšanai un tehkniskajai apkopei. Otrais iemesls ir neefektīva līdzekļu izlietošana — lielākā daļa finanšu tiek atvēlēta nevis tehniskajam nodrošinājumam, bet gan personālsastāva uzturēšanai. Urzula fon der Leiene gan sola labot situāciju, taču līdz šim nekas principiāli nav mainījies.
Rietumu presē publicētā informācija liecina, ka Vācijas armijas ātrās reaģēšanas brigāde, kas iekļauta NATO sastāvā, nespēj pildīt savu misiju: 40% karavīru nav mūsdienīgas personīgās pistoles, vienība tikai par 30% ir nokomplektēta ar ložmetējiem MG3, nakts redzamības iekārtu deficīts — 76%.
Labi zināms, ka Eiropas aizsardzība NATO ietvaros pilnībā balstās uz amerikāņiem, lai arī apvienotās Eiropas un ASV iekšzemes kopprodukta summa ir aptuveni līdzīga. Pie tam amerikāņi efektīvāk izmanto aizsardzībai paredzētos līdzekļus: Eiropas armiju spēks ir desmitkārt mazāks nekā ASV, lai arī to kopējais militārais budžets ir tikai divkārt mazāks.
Pagaidām Vācija atvēl aizsardzībai mazāk nekā Francija, neskatoties uz to, ka Francijas ekonomiskais un demogrāfiskais potenciāls ir mazāks.
Bundesvērā ir aptuveni 185 tūkstoši cilvēku, Francijas armijā — 215 tūkstoši. Vācijas militārais budžets 2016. gadā sastādīja 34 miljardus eiro, Francijas budžets — 32 miljardus eiro.
Vadošo ekspertu viedoklis ir viennozīmīgs: Vācija nav pilnvērtīga militāra lielvalsts un nav piemērota vadošajai lomai Eiropas aizsardzībā.
Tas saistīts ar virkni faktoru. Pēckara Vācijas Konstitūcija balstās uz pacifisma principa. Bruņotos spēkus stingri kontrolē bundestāgs, tāpēc to patstāvīgā loma ir ierobežota. Atšķirībā no ASV, Krievijas, Ķīnas un pat Francijas, Vācijai nav "globālas" militārās stratēģijas. Taču pašreizējā situācija pasaulē un Ziemeļatlantijas dalībvalstu spiediens liek Vācijas valdībai no jauna izvērtēt militāro stratēģiju.
Pakāpeniski palielinās aizsardzības budžets, tiek izstrādāti armijas profesionalizācijas plāni (karaklausība ir atcelta kopš 2011. gada). Arvien biežāk Bundesvērs tiek iesaistīts starptautiskās operācijās — Kosovā, Sīrijā, Irākā un Afganistānā.
Tas ir savdabīgs vēsturisks paradokss: patiešām, pēc Otrā pasaules kara Rietumvācijas iedzīvotāji psiholoģiski ir ļoti mainījušies. Anglosakšu neoliberālā propaganda viņu galvās iedzinusi vērtības, kas nekad nav bijušas "vāciskas" — pacifismu, multikulturālismu, neaizskaramās minoritāšu (geju un migrantu) tiesības, patēriņu amerikāņu stilā. Protams, ne par kādu vācu karavīru cīņas garu un patriotismu nav ne runas.
Ņemot vērā šo faktoru un ekonomiskos apsvērumus Vācijas pārvēršanās par Eiropas militāro līderi, šķiet, ir ļoti sarežģīts uzdevums.
