RĪGA, 16. februāris – Sputnik. Latvija, Lietuva un Rumānija solījušas palielināt aizsardzībai veltītos līdzekļus līdz 2% iekšzemes kopprodukta pēc ASV aizsardzības ministra Džeimsa Matisa stingrajiem vārdiem, informēja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, apkopojot alianses aizsardzības ministru apspriedes pirmās dienas rezultātus.
Matisa ultimāts
Patlaban Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm jāvelta aizsardzībai vismaz 2% iekšzemes kopprodukta, ņemot vērā neoficiālo nostādni. Atklātie informācijas avoti liecina, ka no 25 Eiropas valstīm, kas iestājušās NATO, tikai četras – Lielbritānija, Igaunija, Polija un Grieķija – nodrošina alianses atbalstu pietiekamā līmenī.
"Amerikāņu nodokļu maksātāji vairs nevar nest neproporcionālu slogu rietumu vērtību aizsardzībā.Ja jūsu valstis nevēlas pieredzēt, ka Amerika ierobežo savas saistības aliansē, jūsu valstīm jāizrāda atbalsts kopējai aizsardzībai," – norādījis Matiss.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, tāpat kā bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija, sagaida no sabiedrotajiem aizsardzības izdevumu palielināšanu, uzsvēra Matiss un atzīmēja, ka ASV un visas transatlantiskās sabiedrības acīs NATO joprojām ir fundamentāla nozīme.
Drošība nav lēta
"Daži sabiedrotie debatēs pēc Metisa stingrās uzrunas paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks sasniegti 2% IKP. Igaunija jau ir sasniegusi 2%, bet Latvija un Lietuva nepārprotami paziņoja, ka ļoti drīz sasniegs 2% līmeni. Arī Rumānija pavēstīja, ka ļoti drīz sasniegs 2%," – klāstīja Stoltenbergs žurnālistiem.
Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis paziņoja, ka ir apņēmies nodrošināt minēto rādītāju.
"Drošība nekad nav lēta. Pretējā gadījuma tā var būt valsts cena," uzsvēra R.Bergmanis. "Latvijas valdība ir apņēmusies jau nākošajā gadā palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, un es kā aizsardzības ministrs cīnīšos, lai šis lēmums un solis netiktu mainīts," – paziņoja Bergmanis.
Latvijas aizsardzības budžets ir viens no ātrāk augošajiem pasaulē. 2016. gadā aizsardzībai atvēlētie izdevumi pieauga par 40% salīdzinājumā ar 2015. gadu, bet 2017. gadā tie pieaugs vēl par 22%.
Šogad aizsardzības budžetā paredzēti 449,57 miljoni eiro – 1,7% IKP. Nākamgad valdība atvēlēs aizsardzībai 4,9 centus no katra nodokļos samaksātā eiro. Līdz 2% IKP, ko pieprasa NATO, aizsardzības budžets tiks palielināts 2018. gadā.
Zaļā gaisma NATO karaspēkam
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības ministri – Marguss Cahna, Raimonds Bergmanis un Raimunds Karoblis Briselē parakstīja kopīgu līgumu par NATO karaspēku pārvietošanās atvieglošanu Baltijas valstīs.
"Kopīgā dokumenta mērķis – līdz jūnijam panākt juridiskas iespējas 24 stundu laikā uzņemt NATO ātrās reaģēšanas vienību (VJTF), un 48 stundu laikā uzņemt iepriekš dislocējamās vienības. Alianses valstu birokrātija un robežas nedrīkst kavēt NATO sabiedroto karaspēku gatavību un ātru dislokāciju," – paziņoja Igaunijas aizsardzības ministrs Marguss Cahna.
Pagājušajā gadā samitā Varšavā alianse nolēma pēc Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas lūguma izvietot šajās valstīs daudznacionālos bataljonus atbilstoši rotācijas principam. Katrā bataljonā būs aptuveni tūkstoš cilvēki. Latvijā karavīru kontingenta lielāko daļu veidos kanādieši, Lietuvā – karavīri no Vacijas, Igaunijā – Lielbritānijas spēki, bet Polijā – ASV armijas karavīri un virsnieki.
