RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Preses izdevuma The Guardian rīcībā nonācis ziņojums "Sagatavošanās uzlabošanas metodes cīņai ar hibrīdpretinieku" (Insights to «Training Smarter» Against a Hybrid Adversary), ko sagatavojusi Lielbritānijas armijas vadība pēc ģenerālštāba priekšnieka ģenerāļa Nika Kārtera rīkojuma. Tajā teikts, ka Krievijas armija kaujas laukā var izrādīties pārāka.
Krievijas armijas ieroči, tostarp arī raķešu iekārtas un pretgaisa aizsardzības sistēmas ir spēcīgākas nekā britu analogi. Rezultātā Krievija saņem "ievērojamu" funkcionālo priekšrocību, teikts ziņojumā. Tā autori atzīmē, ka britu viegli bruņotās kaujas mašīnas ir daudz mazāk aizsargātas no krievu mīnmetējiem un raķetem apšaudes gadījumā.
Atskaites autori norāda, ka Lielbritānija un tās sabiedrotie NATO "veic ārkārtas pasākumus, lai tuvotos" līmenim, kādā atrodas Krievijas radioelektronisko sakaru līdzekļi, kas tiek izmantoti ienaidnieka bezpilota lidaparātu vai bruņoto spēku radiosignālu pārtveršanai.Ziņojumā, kas oficiāli attiecas uz nacionālo drošību, aprakstīta arī krievu karavīru taktiskā meistarība un spēja "patiešām mainīt spēles noteikumus." Britu militāriski uzskata, ka datortehnoloģijas, kas apdraud NATO lidmašīnas, bruņojumu ar GPS tēmēšanas sistēmām un sauszemes personālu, ļauj Maskavai kļūt līdzvērtīgai Rietumiem.
Pie tam fiziskie ieroči nav vienīgais Krievijas armijas instruments, kas pārspēj rietumvalstu analogus, teikts ziņojumā. Karavīriem ir jāsaprot, ka iespējamas manipulācijas ar Facebook un Twitter palīdzību, tāpēc, piedaloties militārajos manevros, viņiem nav ieteicams ņemt līdzi viedtālruņus un planšetdatorus, raksta ziņojuma autori.
Maz ticamajā gadījumā, ja notiks NATO un Krievijas tiešs konflikts, mums ir jāatzīst, ka pašlaik Krievijai ir vērā ņemams funkcionāls pārsvars pār Lielbritāniju, norāda britu karavīri.
Lielbritānijas valdība vienmēr uzsver, ka karalistes armijai ir iespējas, kas atbilst Krievijas bruņoto spēku iespējām, atzīmēja The Guardian. Maijā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Fellons paziņoja, ka NATO ir jābūt gatavai "jebkāda veida apdraudējumiem nākotnē."
Taču pēdējo 15 gadu laikā britu armija lielākoties piedalījusies operācijās pret sacelšanos dalībniekiem un nav gatavojusies iespējamai konfrontācijai ar citas valsts armiju.
Jūlija sākumā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nosauca Krieviju par vienu no "neprognozējamajiem draudiem", jo tā ir "gatava pielikt spēku, lai mainītu robežas." Pie tam viņš uzsvēra, ka nevēlētos konfrontāciju ar Maskavu.
Šī gada jūlija sākumā Lielbritānijas parlaments aicināja NATO enerģiski reaģēt uz Krievijas militārā spēka pieaugumu, paplašināt speciālistu kadrus, kuru ziņā ir ar Krieviju saistīti jautājumi, un aktivizēt cīņu ar "Krievijas propagandu".
Jāpiebilst, ka Maskava noliedz jebkādas apsūdzības par to, ka militārā potenciāla paplašināšana jebkādā veidā apdraud citas valstis.
