RĪGA, 15. septembris — Sputnik. Eiropas valstis neefektīvi izmanto savus militāros resursus, tāpēc pienācis laiks tos apvienot, savā ikgadējā ziņojumā par situāciju ES pavēstīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins pastāstīja, ka Junkera ziņojumu noklausījušies gandrīz visi Eiropas Parlamenta deputāti – plenārsēdes zāle Strasbūrā bijusi pilna. Galvenā doma, ko politiķis izteica savā runā, bija par to, ka "Eiropa vēl nav pietiekami sociāla."
Taču jautājumus par bēgļiem, darba vietu izveidi, cīņu ar terorismu un Brexit otrajā plānā atbīdīja ideja par Eiropas Savienības vienotās armijas izveidi, ko izteica Junkers.
"Lisabonas līgums ļauj ES locekļiem, ja viņi to vēlas, apvienot to aizsardzības iespējas pastāvīgā struktūras formā. Es uzskatu, ka pienācis laiks izmantot šo iespēju," – Junkera vārdus citēja RIA Novosti.
Viņš atgādināja, ka nepietiekamā ES valstu sadarbība aizsardzības jautājumos Eiropai izmaksā 20 – 100 miljonus eiro.
"Lai garantētu Eiropas aizsardzības stabilitāti, Eiropas aizsardzības rūpniecībai ir jāpierāda spēja pieņemt novācijas. Tāpēc līdz gada beigām mēs ierosināsim izveidot Eiropas aizsardzības fondu, lai aktīvi stimulētu pētījumus un novācijas," – teica Junkers.
Eiropas Komisijas vadītājs aicināja veidot civilo un militāro operāciju komandēšanai nepieciešamo vienotu štābu.
Tiešs sakars
Pastāv tiešs sakars starp Brexit un Eiropas vienoto bruņoto spēku izveidi. Iepriekš Eiropas parlamenta Starptautiskās politikas komitejas vadītājs Elmārs Broks vēstīja, ka jāparūpējas par NATO aizstājēja meklējumiem pēc Lielbritānijas lēmuma izstāties no Eiropas Savienības.
Eiropas Savienībai ir nepieciešama vienota militārā galvenā mītne un ilgtermiņa perspektīvā – arī Eiropas vienotā armija, viņš paziņoja.
"Mums vajadzīga kopīga galvenā mītne un koalīcija saskaņā ar pastāvīgas strukturētas sadarbības mehānismu. No šādas grupas ilgtermiņa perspektīvā varētu izveidoties ES armija," – teica Broks intervijā izdevumam Welt am Sonntag.
Broks atzīmēja, ka pašlaik ES armijas izveidei nav nepieciešamo konstitucionāli tiesisko priekšnoteikumu. Taču arī pirms šīs intervijas avoti Briselē ziņoja, ka Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības varētu aktivizēt ES bruņoto spēku izveides ideju.
Par labu ES armijas formēšanas idejai iepriekš izteicās gan Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, gan arī Eiropas parlamenta deputāti.
Vienlaikus maija beigās ES diplomātijas vadītāja Frederika Mogerīni kategoriski noraidīja vienotas Eiropas armijas izveidi, vismaz bez atbalsta NATO struktūrās.
Turklāt bija zināms, ka Mogerīni ES dalībvalstu vadītāju un valdību uzdevumā izstrādā ES globālo stratēģiju ārpolitikas un drošības jautājumos. Taču līdz Lielbritānijā notikušajam referendumam dokumenti bija slepeni, lai tie nevarētu ietekmēt Brexit rezultātus.
