Jebkādas atjaunotnes iespējas ir zaudējusi lielākā krāpšanās cilvēces vēsturē — liberālās demokrātijas ideoloģija, globālās pārprodukcijas krīzes kompensācija uz emisijas un parādu piramīdas rēķina, kā arī globalizācija, kas patiesībā slēpj sevī visu pasaules valstu amerikanizāciju un suverenitātes zudumu.
Pienācis fināla partijas brīdis, kurā uz spēles likts viss. To saprot zināma pasaules un amerikāņu valdošās klases daļa. Viņi ir sākuši fināla partiju, un pirmajā gājienā galdā likts trumpis — ASV prezidenta postenī ievēlēts Donalds Tramps. Pirms vēlēšanām viņš bija vienkāršs trumpis, tagad ir kļuvis par trumpja dūzi.
Daļa pasaules valdošās klases centīsies kapitalizēt lielās spēles rezultātus, kuras partijas ilga pēdējos 35 gadus. Jāvaicā tikai, kas saņems peļņu un kas paliks muļķos, tas ir, uz kā rēķina norakstīs zaudējumus.
Galvenais amerikāņu "naudas taisīšanas" princips, kas pat pārvērsts par parunu, pauž: "Var zināmu laiku krāpt visus, var pastāvīgi krāpt dažus, taču neizdosies pastāvīgi krāpt visus."
Trīs gadu desmitus globālā elite ir krāpusi visus. Patlaban īstā, tradicionālā — amerikāņu elite uzskata, ka viltum atvēlētais laiks ir beidzies. Ja laikus nebeigsi globālo krāpšanos, var sadot pa ādu vai pat nogalināt, taču naudu atņems jebkurā gadījumā.
Kādā citā kāršu spēlē, preferansā ir tāda taktika: sākumā "savākt savu", lai vēlāk cerētu uz sāncenša kļūdu un pūlētos to panākt. Tramps centīsies paņemt savu, koncentrējot un veidojot ASV teritorijā, tā sakot, "mūžīgos aktīvus": zemi (teritoriju), enerģiju, zinātni un inženierzinātni, modernizētu un pat pārliecīgu infrastruktūru un spēcīgu armiju, kas to visu varētu aizsargāt. ASV teritorijā ir jākonvertē maksimāls virtuālās naudas apjoms un reāli "mūžīgie" aktīvi. Lūk, ko nozīmē "padarīt Ameriku atkal varenu" — ir pēc iespējas jāpanāk globālās krāpšanās rezultātu reāla kapitalizācija.
Kāpēc mēs šos aktīvus dēvējam par relatīvi "mūžīgiem"? Lieta tāda, ka bez tiem ir grūti, pat neiespējami sākt jaunu dzīves ciklu un atrisināt sociālās (civlizācijas) atražošanas problēmu krīzes apstākļos. Mūsdienu civilizācija — tas ir kapitālisms, un kapitāls ir tās pamats.
"Mūžīgie aktīvi" ir patiesais kapitāls. Darba likteni nāksies apspriest atsevišķi, jo kapitāls no tā vairs nav atkarīgs. Neviens nezina, ko iesākt ar bez darba palikušajiem cilvēkiem. Cilvēks nav dzīvotspējīga superpatēriņa vienība. Rodas jautājums: kāda būs lielas iedzīvotāju daļas loma valstīs jaunajā ciklā — tie kļūs par resursu vai problēmu?
Šķiet, Rietumeiropas civilizācijas (un kapitāla) atražošanas mēģinājumus amerikāņu projektētāji veiks lokāli, tātad tikai ASV teritorijā un, iespējams, arī Kanādā, ja tā pilnībā zaudēs suverenitāti un faktiski kļūs par ASV daļu. Tas izskaidro Trampa atteikšanos no Klusā okeāna un Atlantijas partnerības līgumiem. Iespējams, viņš atteiksies pat no Ziemeļamerikas partnerības NAFTA.
Rafinētais britu prāts to jau ir sapratis un izšķīries par Brexit. Briti vēlas piedalīties peļņā un tās kapitalizācijā līdz ar ASV, nevis ciest zaudējumus līdz ar kontinentālo Eiropu. Eiropieši to visu vēl nav aptvēruši un, pēc būtības, mēģina apturēt laiku kopā ar vispasaules elites pārstāvjiem, kas noskaņoti pret Trampu.
Japāņi nojauš, kas notiek. Tāpēc jau viņi sāk meklēt partnerattiecības ar Krieviju.
Ķīnieši to sapratuši jau pirms laba laika, tāpēc jau sen dara pie sevis to, ko patlaban ASV gatavojas darīt Tramps. Jā, Ķīna ir viens no tiem, kas gūst labumu no mirstošās globālisma sistēmas, taču tā nav ļāvusi sevi aprīt, turklāt gūto peļņu centusies konvertēt tajos pašos "mūžīgajos" aktīvos. Pašlaik aktīvu krājums Ķīnā ir iespaidīgs. Pie tam, kāpēc gan Ķīnai vajadzētu graut sistēmu, ko var vainot visās nelaimēs? To lai dara paši amerikāņi.
Arī Indija jau sen seko Ķīnas pēdās.
Rietumeiropai ir itin labas starta pozīcijas fināla partijā, taču tā ir pamatīgi novēlojusies ar vēsturisko procesu realitātes izpratni, un viss būs atkarīgs no tā, cik ātri eiropieši paspēs visu aptvert un pārorganizēties.
Iespējas nav lielas, taču saglabājas. Tai ir iespējas radīt pilnvērtīgu un suverētu Rietumeiropas valsti, ko veidos daudz mazāk valstu nekā patlaban — ES. Vai tās paspēs sagatavot "mūžīgos aktīvus" (kaut ko kapitalizēt) pārejai jaunajā ciklā? Par to nākas šaubīties.
Galvenie "muļķa" lomas kandidāti ir Austrumeiropas valstis, Balkāni, Baltijas valstis un, protams, Ukraina. Viņiem nav nekādu iespēju. Nekādu. Ja viņi izdzīvos, viņus patērēs jaunās pasaules sistēmas ietvaros, ar noteikumu, ka šo sistēmu izdosies radīt.
Vai amerikāņu tradicionālajai elitei un problēmu izpratušajiem globālistiem izdosies tāds manevrs? Tas vēl nav zināms. Protams, viņi centīsies to panākt — koncentrēt pie sevis maksimālus resursus, kas nepieciešami pašu atražošanai un jaunā cikla startam. Uzdevums tiks risināts apstākļos, kuros tiks maksimāli grauta visa pasaules kārtība un — pats galvenais — iesakņotās dogmas, kas veido gan masu, gan elites pasaules uzskatus.
Tas, ko sācis Tramps vecās sistēmas graušanai, dāvā mums visiem iespēju pārdzīvot grandiozu kataklizmu bez liela kara.
Visu pasaules sistēmu sagrāves apstākļos galvenais ir izdzīvošanas un valstu un tautu vēstures saglabāšanas jautājums. Šīs problēmas izpratne ir Trampa un viņa komandas "nacionālisma un patriotisma" galvenais iemesls un pamats.
Viss minētais tieši attiecas arī uz mums (Krieviju — red.). Krievijas iespējas ir itin labas, galvenais — pareizi un saprātīgi tās izmantot. Pagaidām mēs visu esam darījuši pareizi, jo vēl joprojām esam dzīvi un pat esam kļuvuši stiprāki.
Mēs neesam kļuvuši par vecās pasaules iznīcinātājiem, lai arī ātrāk nekā citi informējām, ka tāda iznīcība nāks. Mēs pieturējāmies pie pareiza viedokļa Ukrainas un Sīrijas jautājumā un parādījām, ka nevienu nelaidīsim pāri "sarkanajai svītrai", nesabrukām zem sankciju sloga, lai arī, pēc Rietumu domām, mūs gaidīja tāds liktenis. Mēs sagaidījām, līdz ASV bija spiestas pašas ķerties pie pašrocīgi radīto pasaules sistēmu iznīcināšanas.
Novēlēsim viņiem sekmes šajā lietā un strādāsim paši savā labā. Šogad un nākamgad ir jāveic nozīmīgi soļi, un mēs tos spersim, jo arī mēs neapšaubāmi esam iekļauti sistēmā, ko grauj Tramps, taču mūsu saikne ar to nav kritiska. ASV un Eiropas stāvoklis ir daudz sliktāks.
Vecās pasaules beneficiāri centīsies apturēt pārmaiņu un reorganizācijas procesu. Taču vēsturiski tas nav izdarāms. Viņi mēģinās novākt Trampu, taču tas iespaidos tikai iniciēto procesu ātrumu (piebremzēs vai paātrinās tos), taču neapturēs sākto. Trumpja dūzi var "sist" tikai džokeris. Paskatīsimies, vai globālistiem tas ir.
