RĪGA, 30. janvāris — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Ziņojumu par Krievijas starptautiskajiem draudiem publicējusi analītiskā aģentūra "Ārpolitika". Pētījuma autori: Nikolajs Silajevs, Vladimirs Avatkovs, Mihails Mamonovs, Sergejs Markedonovs, Ņikita Mendkovičs, Gevorgs Mirzajans, Dmitrijs Oficerovs-Beļskis un Tatjana Tjukajeva. Redaktori: Andrejs Bezrukovs un Andrejs Sušencovs. Eksperti veltīja uzmanību Krievijas un ASV, kā arī Krievijas un Japānas attiecībām, konfliktiem Kalnu Karabahā, Sīrijā, Ukrainā, Afganistānā un Saūda Arābijā, turklāt īsumā raksturoja situāciju ES, taču ne ar vārdu nepieminēja Baltiju.
"Mēs apzināti ierobežojām izskatāmos gadījumus un situācijas, lai analīze veidotos fokusētāka. Mūs interesēja sižeti, kuru attīstība var radīt draudus, vai kuru rezultāts jūtami ietekmēs situāciju pasaulē. Pirmkārt, tās ir Krievijas un ASV attiecības un Sīrija, – Sputnik pastāstīja viens no pētījuma autoriem, Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Kaukāza un reģionālās drošības problēmu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Nikolajs Silajevs.
"Vēl viens ļoti nozīmīgs aspekts: uz šīm situācijām skatījāmies no Krievijas interešu un perspektīvu viedokļa, — paskaidroja eksperts. – No šī viedokļa Krievijas un ASV attiecībām ir milzīga nozīme, tāpat kā Sīrijai. Situācija Ukrainā ir nedaudz mazāk svarīga, taču arī tai ir nozīme. Tomēr Baltija pasaules politikas kartē nav atrodama."
Politologs uzskata, ka arī NATO militārā spēka paplašināšanai pie Krievijas robežas ar Baltijas valstīm nav tik liela nozīme, lai pieminētu to ziņojumā.
"Tas ir simbolisks akts. No vienas puses, Baltiju militāro draudu gadījumā nosargāt nevar. Un vadība, NATO aparāts to lieliski saprot. Taču no otras puses, Krievija nekad nav spērusi nekādus soļus, ko būtu iespējams interpretēt kā militāros plānus attiecībā uz Baltijas valstīm. Krievijai nav tādu plānu. Tas ir zināms visiem, kas vairāk vai mazāk profesionāli saistīti ar šo jautājumu," – atzīmēja Silajevs.
Aģentūra Sputnik nolēmusi sniegt informāciju par šo ziņojumu un publicēt dažus citātus.
Starptautiskais Krievijas drošības apdraudējums 2017. gadā.
"Sācies pirmais jaunās ēras gads, kurā Rietumi vairs nav neapšaubāms globālais līderis. Taču vecās kārtības sabrukuma rezultātā iestājusies neizturama nenoteiktība… Nenoteikta ir Krievijas un ASV attiecību nākotne, no kuras lielā mērā ir atkarīgs Krievijas ārpolitikas kopējais virziens. Attiecības var attīstīties saskaņā ar dažādiem scenārijiem, kuru iestāšanos noteiks D.Trampa iekšējās ekonomiskās programmas panākumi vai neveiksme, kā arī ASV jaunās administrācijas ārpolitikas agresivitātes augstais vai zemais līmenis.
<…> Par galvenajiem testiem no ārpolitikas viedokļa kļūs atkāpšanās no Krievijas un NATO opozīcijas līnijas Austrumeiropā un gatavība sadarboties, lai stabilizētu situāciju Tuvajos Austrumos, neskatoties uz atšķirīgajiem mērķiem un sabiedroto izvēli. Attiecību normalizācijas galvenais priekšnoteikums joprojām būs Krievijas un ASV stratēģiskās paritātes saglabāšana."
Sīrijas krīze 2017. gadā pārvarēs robežu – lielākā nozīme būs Krievijas un ASV mijiedarbībai, kā arī Turcijas viedoklim, ņemot vērā vienošanās ar Krieviju un Irānu. Saglabājoties pašreizējām tendencēm arī šogad, ISIS (Islāma valsts) cietīs sakāvi, un karš beigsies. Saskaņā ar ANO aplēsēm, Sīrijas atjaunošanai būs nepieciešami vairāk nekā 180 miljardi dolāru.
Ukrainas krīzi 2017. gadā pārvarēt neizdosies, tās atrisinājums tiek atlikts līdz jaunai varas maiņai Kijevā, kas pašlaik nav pārskatāma. Šogad no Krievijas viedokļa ir svarīgi, lai sāktu mazināties Ukrainas militārā un diversiju aktivitāte Donbasā un Krimā, kā arī sociāli politiskās stabilitātes saglabāšanās Ukrainā. Izolēt Kijevas militāro aktivitāti ir iespējams, taču daudz grūtāk būs savaldīt režīma kolapsa sekas, kas iestāsies sociālā sprādziena rezultātā. Šajā gadījumā tiks apdraudēti Krievijas energoresursu tranzīta ceļi, paaugstināsies tehnogēno katastrofu risks infrastruktūrā un transporta sistēmā, Krievija kļūs par Ukrainas iedzīvotāju masveida migrācijas objektu, kļūs sarežģītāka starptautiskā politiskā situācija.
<…> Pret Krieviju vērsto sankciju jautājumā gaidāmas būtiskas pārmaiņas. Pēc administrācijas maiņas ASV un gaidāmajām pārmaiņām Francijas un Vācijas valdībās sankciju atcelšanas piekritēju grupa var pirmo reizi gūt pārsvaru transatlantiskajās attiecībās. Galvenā īpatnība šajā procesā – sankcijas vairs netiks saistītas ar krīzi Ukrainā. Tomēr maz ticams, ka sankcijas tiks formāli atceltas līdz 2017. gada beigām – šajā procesā vērojama virkne objektīvu politisko šķēršļu un ar procedūru saistītu kavēkļu. Īstermiņa perspektīvā iespējams prognozēt sāpīgāko ierobežojumu – ārvalstu kapitāla kredītu – vājināšana.
ES padziļināsies centrbēdzes tendences. Tās radīs nevienlīdzības problēmu saasināšanās, pret imigrantiem vērstā noskaņojuma pastiprināšanās, tehnoloģiskās attīstības izaicinājumi darba tirgū, kā arī iedzīvotāju novecošanās. Atsevišķas ES valstis meklēs un bloka iekšējā nesakārtotībā atradīs ģeopolitisko kontekstu un vainos ārējos spēkus, galvenokārt – Krieviju.
Vēlēšanas Francijā un Vācijā ļaus ES līderiem atjaunot politiskās nostādnes un sākt meklēt pašreizējo problēmu risinājumu. Nav izslēgts "stingrā Brexit" scenārijs ar būtiskām finansiālajām sekām visiem.
"<…> Eiropas migrācijas krīze vairs nebūs tikai humanitāra problēma. Aptuveni 2 miljoni bēgļu, kas ieradušies ES no Āfrikas un Tuvajiem austrumiem, iniciēs pārmaiņu procesu Eiropas Savienībā. Tas, ko vērojam pašlaik, ir tikai liela mēroga tautas pārvietošanās priekšvēstnesis politisko, ekonomisko un dabas faktoru ietekmē. Demogrāfi vērtē, ka līdz gadsimta beigām jaunas dzīves vietas meklējumos dosies līdz 500 miljoni cilvēku. 2017. gads nostiprinās tendenci – migrācijas krīze kļūs par starptautisko attiecību normu.
Aizvadītais gads Krievijas ārpolitikā bija sekmīgs. 2017. gadā ir svarīgi saglabāt pašreizējo pozitīvo dinamiku Transatlantijā, Lielajā Eirāzijā un Tuvajos Austrumos.
Šim nolūkam ir svarīgi ignorēt provokācijas, it īpaši Eiropā. Par jaunās krīzes avotu var kļūt NATO dalībvalstis, kas zaudējušas ASV uzmanību, vai Krievijas sabiedrotie.
<…> Mazticams, tomēr iespējams kolapss Ukrainā nedrīkst radīt pārlieku Krievijas reakciju."
Latviju satrauc Brexit, vēlēšanas, Tramps un Krievija
Atgādināsim, ka Rīgā janvāri nāca klajā līdzīgs pētījums, veltīts Latvijas ārpolitikas problēmām. Izrādījās, ka ekspertus īpaši satrauc Lielbritānijas izstāšanās no ES un vēlēšanas Eiropas valstīs. Pēc Latvijas politiķu un ekspertu domām, tās sola "politiskos pārsteigumus" un "jaunus izaicinājumus". Tika apspriesta arī Krievijas stratēģija Eiropas lietās.
Andris Sprūds, Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs, norādīja, ka, pēc viņa domām, Krieviju nevar kritizēt par to, ka tā izmanto Latvijas vājības. Krievijai ir savas intereses, un tā dara visu, lai tās īstenotu.
Jautājums ir, kā atbildam mēs? Politologs piebilda, ka visas Latvijas un Krievijas attiecības sākas mājās – tās ir korupcijas un sabiedriskās integrācijas problēmas. Mēs tās neskaram, taču ārpolitika sākas mājās, uzskata Sprūds un norāda, ka pastāv daudz jautājumu mums pašiem.
Tomēr bailes Austrumu kaimiņa priekšā joprojām ir lielas, turklāt tās vairo diskusijas presē. 2016. gada februārī autoritatīvā korporācija RAND – pētnieciskais centrs, kas cieši saistīts ar ASV GKS – publicēja ziņojumu, kurā teikts, ka iebrukuma gadījumā Krievija spēj sasniegt Latvijas un Igaunijas galvaspilsētas mazāk nekā trīs dienu laikā, ja brīdinājums par gaidāmo uzbrukumu nāks nedēļu pirms tā.
Taču Krievija spēj daudz ātrāk ieņemt šo reģionu, ja Kremlis pieņems lēmumu bez brīdinājuma nosūtīt turp lielu daļu savu gaisa desanta spēku, pagājušonedēļ klāstīja izdevums The National Interest. Pilnīgi iespējams, uzskata raksta autors, Krievija uzvarēs dažu stundu, nevis dienu laikā.
