RĪGA, 17. janvāris — Sputnik, Andrejs Solopenko. Rīgas grāmatnīcā Polaris slavenais uzņēmējs, vairāku Jūrmalas viesnīcu īpašnieks Jūlijs Krūmiņš tikās ar savas grāmatas "Iļģuciema pašpuikas stāsti" krievu izdevuma lasītājiem.
Veltījums mazbērniem
Savus memuārus Krūmiņš veltījis četriem mazbērniem.
"Protams, es neesmu balts un pūkains, taču visu savu apzinātu dzīvi es centos dzīvot un strādāt godīgi. Tāpēc, lai mani mazbērni zinātu, kas esmu bijis un ko esmu darījis, un lai neviens nevarētu pastāstīt nepatiesību par mani, jo ka vien tikai mani nosauca mediji: "tirgonis", "čekists", "ziņotājs", — tā es nolēmu uzrakstīt šo grāmatu," — viņš paskaidrojis.
Tā kā Jūlija Krūmiņa dzīvē bijušas daudzas tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, daudzi no viņiem — dziedātāja Laima Vaikule, dzejnieks Jānis Peters un Latvijas prezidents Raimonds Vējonis — grāmatā arī rakstījuši savas atmiņas, bet uzņēmējs Gunārs Ķirsons un neatkarīgas Latvijas pirmais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns bija atnākuši Polaris uz tikšanos.
Miljonārs steidzas palīgā
"Nav otra tāda cilvēka, kurš pazīst Krūmiņu 70 gadus, izņemot mani," — paziņoja autora bērnības draugs Jānis Jurkāns. Pēc viņa teiktā, pie savas grāmatas Krūmiņš ķēries rūpīgi: uzmanīgi izlasījis visu, ko uzrakstījuši draugi, un pat pārbaudījis interpunkcijas kļūdas.
"Šī grāmata ir kā testaments viņa ģimenei," — uzsver viņš.
Bijušais ministrs piebilda, ka Krūmiņam izrādījies ļoti attīstīts "Salatēta instinkts". Piemēram, šovasar viņš piezvanīja un lūdza aizbraukt līdz Alojai, kur vienai ģimenei nodegusi māja, — viņiem "jāpalīdz".
"Pazīstu daudzus bagātus cilvēkus, bet man ir grūti iedomāties, ka kāds darītu kā Jūlijs," — sacīja Jurkāns.
Par politiķiem — parazītiem
Taču savā grāmatā Jūlijs Krūmiņš raksta ne tikai par draugiem. Runājot par politisko un ekonomisko vidi, kurā viņam nācās strādāt, autors skarbi novērtē daudzus bijušos un esošos deputātus un ministrus.
Zem lupas nonāca partija TB / LNNK: autors stāsta, kā 90. gadu beigās viņam prasīts kukulis 10 tūkstošu dolāru apmērā mēnesī un draudēts slēgt noliktavas ostas terminālā. Jautājumu izdevies nokārtot, ik mēnesī trīs gadus maksājot 300 latus Jurim Dobelim — TB / LNNK Saeimas deputātam.
"Diemžēl TB/LNNK nemainās laikmetam līdzi — tas joprojām ir politiskais spēks, kurš turpina parazitēt uz sabiedrības rēķina, manipulējot ar latviešu patriotiskajām jūtām. Tas ir ļaundabīgs audzējs, kuru nepieciešams izoperēt no Latvijas valsts pārvaldes," — raksta Krūmiņš grāmatā.
"Kad redzu televīzijā, kā nu jau bijušais uzņēmējs Roberts Zīle, kurš paņēma kredītā miljonu SIA "Gaujas granulas" attīstībai un bankrotēja, māca, kā būvēt Latvijas valsts ekonomiku un piesaistīt investīcijas, gribas televizoram mest ar tupeli. <…> Arī jaunie biedri [Raivis] Dzintars, [Imants] Parādnieks un pārējie neko nav darījuši, lai Latvija kļūtu bagātāka," — raksta Krūmiņš.
Grāmatā dabūjis pa mici arī cits politiskais spēks — "Vienotība". Pēc Jūlija Krūmiņa domām, dziedātājas Valērijas, Josifa Kobzona un Oļega Gazmanova iekļaušana nevēlamo personu sarakstā bija "priekšvēlēšanu izrādīšanās" un tikai nāca par ļaunu Latvijai, jo " Rinkēvičs ar savām histēriskajām darbībām Latvijas — Krievijas attiecību stabilizēšanai ir pārvilcis svītru."
Par trešo koalīcijas partiju, "Zaļo un zemnieku savienību" grāmatā praktiski nekas nav teikts. Uz Sputnik jautājumu, kāpēc tā noticis, Krūmiņš atbildēja, ka viņš jau ļoti daudz rakstījis par viņu neformālo līderu un sponsoru — Ventspils mēru Aivaru Lembergu, un ar to, viņaprāt, pilnīgi pietiek.
Galvenā Latvijas nelaime
Patiesībā "karu" aprakstam ar Aivaru Lembergu un ekspremjeru un uzņēmēju Andri Šķēli viņš veltījis daudz lappušu, nosaucot tos savos memuāros par noziedzīgo grupu līderiem, kas "šodien lielā mērā — daļēji atklāti, daļēji slēpti — valda Latvijā", un tā ir "lielākā valsts nelaime".
Protams, Andra Šķēles partija sen jau nokāpusi no politiskās skatuves, taču, spriežot pēc Krūmiņa, "faktiski bija izaugusi jauna valsts nozadzēju paaudze, politiķi Vienotības paspārnē, kas pārņēma jau iemītās takas un stafeti, un viņi labi zināja, kur baroties."
Kā norādīja Krūmiņš, vissvarīgākā problēma valstī ir tāda, ka Latvijā neviens nedomā par ekonomiku, jo daudzi politiķi — " lēti populisti, kas gaida nākamās vēlēšanas. Vēlēšanu starplaikā izvelk kaut
ko no pagātnes un to šķetina. Piemēram — okupāciju. Apzīmējumi — "okupācija", "aneksija" vai "vardarbīga inkorporācija" — valsts laklājību nevairo".
Balsojot par tādiem politiķiem, Latvija dzīvo pagātnē.
"Jā, mums jāzina vēsture, taču mēs nedrīkstam skatīties atpakaļ, ir jāiet uz priekšu," — secināja Krūmiņš.
