RĪGA, 20. feb – Sputnik. Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns uzskata, ka rietumvalstīm ir jāsaprot, cik svarīgas ir partnerattiecības ar Krieviju.
Intervijā Latvijas plašsaziņas līdzekļiem viņš norāda, ka attiecībās ar Krieviju pastāv dubulti standarti.
Viņš norāda, ka NATO ir pienākusi tuvu Krievijas robežām: "Kāds pārmet Putinam to, kā viņš izturējies Ukrainā? Kāpēc tad Amerika 60. gados (Karību krīzes periodā) varēja aizstāvēt savas nacionālās intereses, bet Krievijai tas aizliegts? 1999. gadā amerikāņi sāka bombardēt Belgradu. Vai Drošības padomes atļauja viņiem bija? Tolaik neviens neko neteica par Serbijas teritoriālo vienotību, toties pašlaik visi runā par Krimas aneksiju," – paskaidro Jurkāns.
Politiķis uzskata, ka Rietumiem ir jāsaprot, ka visas pasaules drošības atslēga atrodas Kremlī, "neatkarīgi no tā, kas tur saimnieko. Ar viņiem ir jāsadarbojas. Es nesaku, ka vajag draudzēties, taču partnerattiecībām ir jābūt."
Jurkāns piezīmē, ka NATO dažkārt nepilda savus solījumus.
"Gorbačovs uzvedās labi, sekmēja Vācijas apvienošanos. Tolaik rietumvalstis solīja, ka NATO ne par soli nekustēsies Austrumu virzienā. Taču mēs visi atceramies, kas notika pēc PSRS sairšanas. Jeļcina laikos Krieviju pazemoja. Pēc tam pie varas nāca Putins. Viņš vēlējās uzlabot attiecības ar Rietumiem. Kad 2001. gadā Ņujorkā notika teroristiskais akts, Putins pirmais piezvanīja, izteica līdzjūtību un piedāvāja palīdzību. Kā uz to atbildēja Bušs? Sāka karu Afganistānā. Tātad Rietumiem ir savas nacionālas intereses, bet Krievijai – ne! Cik ilgi vēl nepieversīsim uzmanību Amerikas kļūdām? Kas notika Irākā? Amerikāņi okupēja Irāku. Ko darīja ģenerāļi? Viņi aizbēga no Irākas un nodibināja "Islāma valsti", ar ko pašlaik cīnāmies. Atliek secināt, ka visu šo laiku Krievija ir ignorēta," – secina Jurkāns.
Jānis Jurkāns bija pirmais Latvijas ārlietu ministrs pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Bijis četru Saeimas sasaukumu deputāts.
