RĪGA, 25. novembris — Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzstājās Oksfordas universitātē ar runu, kurā apgalvoja, ka ASV arī turpmāk atbalstīs NATO, alianses dialogs ar Krieviju noteikti turpināsies, un Lielbritānijas izstāšanās no ES aliansei nekaitēs.
Spēcīga NATO atbilst ASV interesēm
"Es esmu absolūti pārliecināts, ka ASV saglabās uzticību NATO un Eiropas kolektīvās drošības interesēm. Pagājušonedēļ es pa tālruni apspriedos ar ievēlēto prezidentu (Donaldu Trampu — red.), un viņš pauda uzticību NATO un alianses kolektivās drošības ideāliem. Es esmu pārliecināts, ka tā notiks, ne tikai tāpēc, ka to apgalvoja prezidents Tramps, bet arī tāpēc, ka spēcīga NATO atbilst ne tikai mūsu interesēm, bet arī ASV interesēm," — pavēstījis Stoltenbergs.
Donalds Tramps savas priekšvēlēšanu kampaņas gaitā paziņoja, ka ASV par NATO maksā vairāk nekā visi pārējie alianses locekļi, un šī situācija ir jāmaina. Pēc Trampa ievēlēšanas Stoltenbergs brīdināja viņu, ka pašlaik Savienotajām Valstīm nav piemērots brīdis atteikties no alianses.
Krievijai ir jānomierinās
"NATO nerada problēmas tas, ka sabiedrotie pārrunā ar Krieviju dažādus jautājumus. NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par to, ka mēs saglabājam dialogu ar Krieviju. Krievija ir mūsu lielākais kaimiņš, un mums nav tiesību to izolēt. Mums ir jāapspriež ar to dažādas problēmas," — apgalvoja politiķis.
Kā piemēru viņš minēja ASV pārrunas ar Krieviju Sīrijas jautājumā un izcēla Krievijas lomu līgumā ar Irānu par kodolprogrammu.
Savukārt Krievijai, pēc Stoltenberga domām, ir jānomierinās jautājumā par NATO paplašināšanos austrumu virzienā.
"Es nesaprotu Krievijas viedokli par to, ka NATO paplašināšanās ir provokācija, jo es to nevaru pieņemt. Katra valsts, liela vai maza, rietumu vai austrumu valsts, var lemt par sevi pati. Nevis NATO paplašinās, bet gan Polija, Igaunija, Lietuva, Latvija un Ungārija iesniedza pieteikumus dalībai un izdarīja to demokrātiski. Mēs nevaram viņiem to aizliegt vienkārši tāpēc, ka Krievija iebilst, tas ir neiespējami," — skaidroja Stoltenbergs un atzīmēja, ka, piemēram, Serbija, nav vēlējusies iestāties NATO.
Brexit NATO netraucēs
Stoltenbergs apliecināja, ka Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no ES nevar negatīvi ietekmēt NATO.
"Ir bijis liels skaits strīdu par ES, un tas ir svarīgi, taču mēs redzējām, ka NATO joprojām ir vienota un spēcīga. Tāpēc nedomāju, ka Brexit varētu veicināt NATO šķelšanos. Mēs vienmēr pieturamies pie uzskata, ka varam apvienoties kopīgu mērķu vārdā, un varam izpildīt mūsu uzdevumus, tas ir, veicināt kolektīvo drošību, kamēr tā notiek," — norādīja alianses ģenerālsekretārs.
Viņš atzīmēja, ka Lielbritānija rāda piemēru citām valstīm NATO finansēšanas jautājumā. Pašlaik tikai piecas dalībvalstis nodrošina izdevumus alianses atbalstam 2% apmērā no IKP: ASV, Lielbritānija, Igaunija, Polija un Grieķija.
