RĪGA, 21. jūlijs — Sputnik. NATO neapdraud Krieviju un nevēlas konfrontāciju ar to, ziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs avīzei El Pais.
"Galvenā ilgtermiņa drošības stiprināšanas forma Eiropā ir reāls dialogs ar Krieviju — mūsu lielāko un spēcīgāko kaimiņu," — uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
Taču šim nolūkam "NATO un Krievijai ir jāuzklausa vienai otru," viņš piezīmēja.
Viņš atgādināja, ka nesen šim mērķim tika organizēta Krievijas un NATO Padomes sēde, savukārt alianses samitā tās dalībvalstis apstiprināja savu vēlmi izmantot stratēģiju, kas saistīta ar līdzsvaru starp iebiedēšanu un kolektīvo drošību, kā arī reālu dialogu.
Politiķis uzsvēra, ka alianse ir centusies sadarboties ar Krieviju jau kopš PSRS sabrukuma, piemēram, Kosovā, Bosnijā un Afganistānā. Vienlaikus viņš pauda uzskatu, ka "NATO dubultā stratēģija" ir nepieciešama.
"Mums vajadzīga labāka aizsardzība un plašāks dialogs. NATO dod gan vienu, gan otru," — uzskata Stoltenbergs.
Šajā jautājumā viņš atgādināja, ka NATO samitā Varšavā alianses dalībvalstis pieņēmušas lēmumu paplašināt militāro klātbūtni austrumu reģionā un dislocēt četrus daudznacionālos bataljonus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, "liekot skaidri saprast, ka jebkuram uzbrukumam dalībvalstij sekos visu valstu atbilde."
"Daži uzskata, ka šie pasākumi provocēs eskalāciju un Krievijas atriebību. Es saprotu bažas, taču nepiekrītu tām. Mēs vēlamies nevis provocēt karu, bet gan novērst to. Visi mūsu pasākumi ir vērsti uz aizsardzību, tie ir proporcionāli, caurskatāmi un mūsu starptautiskajām saistībām atbilstoši. NATO ir un arī nākotnē būs aizsardzības alianse," — viņš apgalvoja.
Tomēr starp pašreizējiem faktoriem, kas apdraud Eiropas drošību NATO ģenerālsekretārs nosauca terorismu, nestabilitāti un "agresīvāku Krieviju" pēc Krimas pievienošanas. Viņš atkārtoja, ka NATO nekad neatzīs pussalu par Krievijas teritoriju un pilnībā atbalstīs Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību.