RĪGA, 13. novembris — Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs publicējis atklātu vēstuli ievēlētajam ASV prezidentam Donaldam Trampam. Tās tekstu publicējusi avīze The Guardian.
"Mēs saskaramies ar nopietnākajiem izaicinājumiem mūsu paaudzes laikā. Pašlaik nav īstais brīdis apšaubīt Eiropas un Savienoto Valstu partnerattiecību vērtību," — sācis Stoltenbergs.
Viņš ir pārliecināts, ka tieši NATO pastāvēšana pēdējo 67 gadu laikā garantējusi mieru, brīvību un uzplaukumu Eiropā. Stoltenbergs raksta, ka militārā alianse ļāvusi "sekmīgi apturēt Padomju Savienību" un novedusi pie aukstā kara beigām.
Vienlaikus ASV līderi vienmēr ir atzinuši, ka viņiem ir dziļa stratēģiska interese par Eiropas stabilitāti un drošību, un pēdējo 67 gadu laikā Amerikai nav bijis cita tik stabila un droša partnera.
Stoltenbergs atgādinājis Trampam, ka vienīgais gadījums, kurā izmantots kolektīvās drošības pants, kas nosaka: uzbrukums vienam alianses loceklim līdzinās uzbrukumam visai aliansei, bijis situācijā, kad NATO atbalstījusi Savienotās Valstis pēc teroristiskā uzbrukuma 2001. gada 9. septembrī.
NATO ģenerālsekretārs raksta, ka alianse dalījusi atbildību ar Pentagonu par darbībām, kas pēc šī uzbrukuma izvērsušās Afganistānā.
"Kopš tā laika Afganistānā atrodas simtiem tūkstošu karavīru no Eiropas. Vairāk nekā tūkstotis ir samaksājuši augstāko cenu, atbildot uz uzbrukumu Savienotajām Valstīm. Mēs viņus atceramies šodien un katru dienu," — rakstījis Stoltenbergs.
Politiķis vairākkārt atgādina par ASV un Eiropas partnerības vēsturisko pieredzi. Piemēram, viņš uzsvēra: "Līderi abos Atlantijas okeāna krastos vienmēr ir sapratuši: jo spēcīgāka, drošāka un plaukstošāka ir Eiropa, jo spēcīgākas, drošākas un plaukstošākas ir ASV. Eiropas un ASV partnerība, ko iemieso NATO, ir svarīga abām pusēm."
Pie tam viņš norādīja, ka jau vairākus gadus militārās alianses locekļi saskaras ar "krasu situācijas pasliktināšanos drošības sfērā," ko esot radījusi "uzstājīgā Krievija", kā arī satricinājumi Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs.
"NATO sabiedrotie nes kopīgu atbildību. Esam realizējuši maksimālu mūsu kolektīvās drošības pastiprināšanu kopš aukstā kara laikiem. Un ASV ir lielā mērā apliecinājušas savu vēlmi nostiprināt drošību Eiropā, izvietojot jaunas bruņotas brigādes Austrumeiropā un nodrošinot iekārtas un palīgmateriālus nākamajiem papildspēkiem, ja tie būs vajadzīgi," — apgalvo Stoltenbergs.
Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs atsakās šo rīcību uzskatīt par agresiju — viņš labprātāk izmanto terminu "apturēšana". Pie tam Stoltenbergs apgalvo, ka NATO netiecas izprovocēt konfliktu — tā tikai vēloties to novērst.
Donalds Tramps savas vēlēšanu kampaņas gaitā ne vienu reizi vien paudis šaubas par to, vai ASV nepieciešama tik cieša iesaistīšanās NATO darīšanās, — viņš uzskata, ka Vašingtona tērē pārāk lielas naudas summas un uz sava rēķina nodrošina NATO locekļu drošību Eiropā. Vienlaikus Tramps uzskata, ka Ziemeļatlantijas alianses mazajām valstīm dalība NATO izmaksā pārāk lēti, tās netiecas modernizēt savus bruņotos spēkus un gaida atbalstu no spēcīgākajiem alianses locekļiem.
Savā vēstulē Stoltenbergs atbildēja uz Trampa argumentiem, piebilstot, ka šodien ASV sedz 70% visu alianses izdevumu un ASV vēlme sadalīt tēriņus taisnīgāk ir pamatota.
