RĪGA, 5. novembris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Jūrmalā notika tradicionālais ikgadējais "apaļais galds", kas veltīts Krievijas tautiešu pārcelšanās programmai.
Pasākumā piedalījās gan potenciālie pārbraucēji, gan dažādu organizāciju, piemēram, Latvijas un Krievijas sadarbības asociācijas un Latvijas Krievu kopienas vadītāji, kā arī Krievijas Ģenerālā konsulāta Liepājā konsuls Maksims Raiders un Krievijas Ģenerālā konsulāta Daugavpilī konsuls-padomnieks Vladimirs Ščukins.
Diskusijas laikā bija noorganizēta videokonference ar reģioniem, kurp Latvijas iedzīvotāji visbiežāk vēlas pārcelties. Pieteikumu ziņā dalībai Krievijas valsts programmā, kas sniedz palīdzību ārzemēs dzīvojošo tautiešu labprātīgai pārbraukšanai uz dzīvi Krievijā, līdera vietu ieņem Pleskavas apgabals. Tam seko Kaļiņingradas, Ļeņingradas un Novosibirskas apgabali, kā arī milzīgais Krasnojarskas novads. Valsts programmas darbības laikā no Latvijas uz Krieviju pārcēlušies vairāk nekā 1400 cilvēki.
Ziemeļi, kur labi maksā
Krasnojarskas novada Iedzīvotāju darba un nodarbinātības aģentūras Darbā iekārtošanas nodaļas galvenā speciāliste Svetlana Saveļjeva pastāstīja, ka laikā kopš 2007. gada novadā no dažādām vietām apmetušies aptuveni 6500 cilvēki, tostarp arī vairāki desmiti — no Latvijas. Novads gatavs uzņemt visus. Tā teritorija ir milzīga — vairāk nekā 2 miljoni kvadrātkilometru, bet iedzīvotāju ir maz. Cilvēki ir ļoti vajadzīgi, it īpaši speciālisti ar darba pieredzi Eiropā.
Valsts programmas dalībniekiem, faktiski atvērts viss novads, izņemot atsevišķas pilsētas, piemēram, Noriļsku. Tiklīdz viņi iekārtojas darbā, viņiem pienākas "ziemeļu piemaksa" un "rajona koeficients" (30% pie standarta likmes). "Ziemeļu piemaksa" tiek aprēķināta atbilstoši darba stāžam. Gadu nostrādāji — plus 10%, trīs gadus — plus 20%, piecus gadus — plus 30%.
Ik dienas novada vakanto vietu datu bāzē ir aptuveni 25 tūkstoši pieteikumu dažādiem darbiem. Īpaši vajadzīgi darbinieki veselības aprūpes, izglītības un lauksaimniecības nozarēs (piemēram, siltākajā rajonā novadā — Minusinskā, kur aug pat "Sibīrijas arbūzi"). Nereti darba devēji bez maksas piešķir atbraucējiem mājokļus.
Saskaņā ar Valsts programmu tās dalībniekiem pienākas pabalsts (tā apmērs variējas atbilstoši mērķa reģionam), turklāt tiek apmaksāta mantu pārvešana lielajos konteinerus un kompensēti izdevumi dažādu dokumentu noformēšanai.
Krievijas zinātnes galvaspilsētas iekarotāji
Daudzi Latvijas iedzīvotāji vēlas nokļūt arī Novosibirskas apgabalā — vēl vienā tālā Sibīrijas novadā. Novosibirskas apgabala Iedzīvotāju nodarbinātības pārvaldes Darba migrācijas nodaļas priekšniece Natālija Rešetko pastāstīja, kā apgabalā tiek īstenota Valsts programma.
Gandrīz visi atbraucēji vēlas apmesties Novosibirskā — Krievijas "trešajā galvaspilsētā". Uz pusotru miljonu iedzīvotāju šeit ir 38 universitātes, 16 institūti, 9 akadēmijas un vēl 14 augstskolu filiāles. Pirms dažiem gadiem apgabals pievienojās Valsts programmai, un acumirklī saņēma lielu skaitu pieteikumu. Regulāri pienāk pieteikumi arī no Latvijas.
Patlaban no Latvijas pārcēlušies vairāki desmiti cilvēku. Viņu vidū ir veselas ģimenes: vecāki vēlējās, lai bērni iegūtu lielisku izglītību. Kopumā Valsts programmas ietvaros visā apgabalā apmetušies aptuveni 27 tūkstoši cilvēku. Viņu vidējais vecums — 39 gadi. Viņu vidū ir daudz studentu un uzņēmēju.
"Zinātnes attīstība un biznesa sekmēšana ir mūsu prioritātes. Taču apgabalā kopumā ļoti vajadzīgi medicīnas darbinieki un pedagogi," — stāsta Natālija Rešetko.
Līdztekus Valsts programmas līdzekļiem no federālā budžeta reģions programmas dalībniekiem izmaksā pabalstu 15 tūkst. rubļu apmērā, paredzētas arī dažādas kompensācijas. Vidējā alga apgabalā gandrīz sasniedz 29 tūkst. rubļu. Vienistabas dzīvokļa īre Novosibirskā izmaksā aptuveni 15 tūkst. rubļu mēnesī, taču laukos darba devēji nereti vajadzīgajiem speciālistiem nodrošina mājokli bez maksas.
Pleskava — tepat blakus
Līdera vietu pārbraucēju skaita ziņā ieņem Pleskavas apgabals, kas robežojas ar Latviju Pleskavas apgabala Darba un nodarbinātības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Logačovs pastāstīja, ka no Latvijas apgabalā apmetušies apmēram 150 cilvēki, taču, iespējams, šis rādītājs drīz pieaugs.
"Apgabalā ļoti nepieciešami skolotāji, ārsti, celtnieki, lauksaimniecības speciālisti. Gaidām visus, kuri vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību, it īpaši laukos," — informēja Sergejs Logačovs.
Te nu ir arī pirmais pārbraucējs — Aleksejs. Viņš ieradies, lai piedalītos "apaļā galda" diskusijā.
"Esmu celtnieks un pašlaik domāju, kurp doties — uz Angliju vai Krieviju. Drīzāk gan tomēr uz Krieviju. Mani visvairāk saista Pleskavas apgabals, tepat līdzās. Turp vēlas doties visa ģimene — gan sieva, gan vecāki," — atzina Aleksejs.
Liepājas Krievu kopienas priekšsēdētājs un Latvijas Krievu kopienas viceprezidents Valērijs Kravcovs pavēstīja: "Spriežot pēc manas dzimtās Liepājas, tagad ir sācies jauns vilnis: uz Krieviju labprāt vēlas doties jaunieši. Pirms dažiem gadiem viņi tūlīt apmestos uz dzīvi, piemēram, Īrijā vai Norvēģijā. Taču tagad nesenie skolu absolventi un studenti apmeklē kopienas ofisu un interesējas par iespējām pārcelties uz dzīvi Krievijā. Viņi uzskata, ka tur iespējama nākotne."
