RĪGA, 20. oktobris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis, Vadims Koroļovs. Kopš 2007. gada no Latvijas uz Krieviju ir pārcēlušies 1372 cilvēki. Viņi iesaistījās Valsts brīvprātīgās pārcelšanās atbalsta programmā. Tendence ir acīmredzama: ar katru gadu arvien vairāk cilvēku maina Latviju pret Krieviju. Pieaug arī to cilvēku skaits, kuri agrāk brauca uz Eiropu — uz Īriju, Angliju vai Vāciju, taču tagad pieņem Krievijas pilsonību.
Migrācijas dienests (MD) Krievijas vēstniecībā Latvijā ziņo, ka 2014. gadā uz Krieviju pārvākušies 188 cilvēki, un ar katru gadu šis skaits pieauga: 2015. gadā — 274, bet 2016. gada pirmo sešu mēnešu laikā — jau 177 cilvēki, un līdz 2017. gada sākumam šis skaits vēl, iespējams, pieaugs.
Krievijas valsts programmas dalībnieki pavisam reti atgriežas Latvijā. Kopš 2007. gada atgriezušies vien daži. Kādam nav izdevies Krievijā panākt cerēto, citam — iegādāties mājokli, taču kopumā atgriezies tikai nepilns procents no tiem, kuri nolēmuši pārvākties uz dzīvi kaimiņvalstī.
Nesteidzīgi, taču vērīgi
Īstais laiks pieminēt latviešu rakstura īpatnības. Atšķirībā no citu valstu iedzīvotājiem viņi nesteidzas pārcelties uz Krieviju un rūpīgi apsver visus aspektus. Arī MD iesaka vispirms rūpīgi izlasīt Krievijas vēstniecības vietnē publicēto informāciju, kas veltīta valsts programmai, un pēc tam spert izšķirošo soli.
Taču arī vēlāk, kad Latvijas iedzīvotāji izšķīrušies par valsts programmu, viņi vēl ilgi iepazīstas ar katru Krievijas reģionu, apmeklē MD pārstāvniecības ofisu Valdemāra ielā 33-27 un konsultējas.
Gadās, ka cilvēki izvēlas kādu novadu vai apgabalu, sazvanās ar tā pārstāvjiem, brauc apskatīt, kā tur izskatās, atgriežas… un drīz vien atkal nāk uz ofisu Valdemāra ielā un turpina meklēt vietu, kurp pārcelties.
Taču, kad cilvēki ir izraudzījušies vietu un pārcēlušies, viņi stabili pieķeras jaunajai vietai.
Kā novērtēt lauku apvidu Krievijā
Tā, piemēram, izdarīja rīdzinieks Mihails Tkačovs: viņš pirms vairākiem gadiem pārcēlās uz Tambovas apgabalu kopā ar sievu, bērniem un iemīļoto sesku saimi. Agrāk, dzīvojot Vācijā, viņš uzstādīja ventilācijas sistēmas, taču noguris no Eiropas, nolēma pārvākties uz Krieviju. Viņš apciemoja Tambovas apgabalu, aprunājās ar darba devējiem un atgriezās. Pēc viņa "krievu laukus" vērtēt devās sieva. Galu galā Tkačovi apmetās nelielā ciemā netālu no Tambovas.
Arī rīdzinieks Žans Ņesterovs ilgi meklēja vietu, kur viņš vēlētos dzīvot. Beidzot viņš izlēma: Altaja novads. Internetā iepazinās ar vīrieti, kurš dzīvo Jeļcovkas ciemā netālu no Barnaulas. Nolēma aizbraukt "apskatīt Sibīriju". Tagad Žans ir nolēmis kļūt par biškopi un attītīt mazo biznesu taigas ciemā.
Inženieris Jevgēņijs Ivaščins vēl tikai gatavojas kļūt par Valsts programmas dalībnieku. Jevgēņijs saņēmis piedāvājumu strādāt naftas ieguves uzņēmumā Jamalā. Viņam piedāvā algu, kādu Rīgā saņem solīdu banku menedžeri…
Tur, kur gaida
Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji izvēlas Kaļiņingradas un Pleskavas apgabalus. Pēc tiem seko Kalugas, Ļipeckas, Tveras, Voroņežas, Novosibirskas apgabali, Krasnojarskas novads, Tambovas, Ņižegorodskas un Novgorodas apgabali.
Savā starpā pastāvīgi konkurē Kaļiņingradas un Pleskavas apgabali: te uz vienu brauc vairāk, te — uz otru. Arvien biežāk pieteikumos norādīts Ļeņingradas apgabals, kas programmai pievienojies pērn. Droši vien, drīz tas konkurēs ar Kaļiņingradas apgabalu: tas atrodas netālu, un daudzi Latvijas iedzīvotāji ir iemīļojuši Sanktpēterburgu.
Pašlaik Valsts programmā piedalās 60 Krievijas reģioni, starp kuriem izceļas "prioritārās teritorijas": Burjatija, Aizbaikāla, Habarovskas, Kamčatskas un Primorskas novadi, Ebreju autonomais apgabals, Amūras, Irkutskas, Magadanas un Sahalīnas apgabali — tajos Valsts programmas dalībniekiem tiek izmaksāts pabalsts 240 000 rubļu apmērā, bet katram ģimenes loceklim — pa 120 000 rubļu.
Biļete vienā virzienā
Gadās arī tādi, kas uz Krieviju pārceļas patstāvīgi. Runa ir par Krievijas un Latvijas vienošanos par pārceļošanas procesu regulēšanu un pārceļotajā tiesību aizsardzību, kas stājusies spēkā 1993. gadā. Vienošanās nosaka, ka iespējams pārcelties uz visiem Krievijas subjektiem, tostarp arī uz Sanktpēterburgu, Maskavu un Maskavas apgabalu, taču bez valsts programmas sniegtajiem bonusiem un priekšrocībām.
Aizvien biežāk cilvēki pārceļas uz Krieviju veselām ģimenēm. 2013. gadā uz Krieviju ar ģimenēm devās aptuveni 20%, 2014. un 2015. gadā — pa 40%, bet šogad — jau vairāk nekā 50%. Ko tas nozīmē?
Piemēram, uz Eiropu parasti dodas uz zināmu laiku, vieni paši. Ja cilvēks dodas uz ārzemēm viens, tas nozīmē, ka viņš brauc tikai peļņā.
Toties gadījumā, ja cilvēks ņem līdzi visu ģimeni un maina pilsonību, tas nozīmē, ka viņš pērk biļeti vienā virzienā.
Eksperts: iespējams, tautiešu aicinājums atgriezties mājās ir formāls
Krievijas Ārlietu ministrija izsludināja konkursu par Latvijā, Lietuvā, Moldovā, Armēnijā, ASV, Vācijā un Izraēlā dzīvojošo krievu imigrantu noskaņojuma un sociāli ekonomiskā stāvokļa pētījumu. Mērķis — aicināt visus atgriezties dzimtenē, raksta avīze NRG.
"Es domāju, tamlīdzīgi darbi lielākoties jāuzskata par PR. Pat gadījumā, ja tiks saņemti kaut kādi dati, visticamākais, tie tiks izmantoti, lai ilustrētu neapmierinātību ar situāciju apmešanās valstī. Es uzskatu, ka tas ir galvenais uzdevums," — Sputnik paskaidroja Jurijs Krupnovs.
Viņš pavēstīja, ka galvenā problēma, kas saistīta ar mūsu tautiešu atgriešanos mājās ir sekojoša: cilvēkiem, kuri Krievijā praktizēja, strādāja zinātnes sfērā vai attīstīja inženierzinātnes un aizbraukuši uz ārvalstīm strādāt savā nozarē, ir vajadzīga jauna vērienīga un pastiprināta industrializācija, kurai šie kadri būs vajadzīgi. "Taču industrializācija kā tāda diemžēl nevienu neinteresē, tostarp arī Ārlietu ministriju," — sūdzējās demogrāfijas eksperts.
"Ja mums vajadzīgi konkrēti speciālisti, galvenais jautājums ir par to, kur, pie kāda darbgalda, rasējamā dēļa viņus nostādīt? Ja viņus nav kur likt, akcija "Atgriezieties mājās", manuprāt, ir tīri populistisks pasākums," — stāsta Krupnovs.
Viņš uzskata, ka demogrāfiskā situācija Krievijā ir katastrofiska:
"Vicepremjere Olga Golodec nesen paziņoja, ka mums ir satriecoša dzimstība, milzīgi panākumi demogrāfijā. Golodec pārraudzībā esošās Rosstat (Krievijas statistikas pārvalde — red.) vietnē publicētā informācija, kurā sniegti pavisam citādi oficiālie dati, viņu nemulsina. Taču šie cipari liecina par mūsu demogrāfisko karastrofu! Ja iepazīsimies ar Rosstat prognozēm līdz 2030. gadam un aprēķināsim vidējo rādītāju, iznāks mīnus pusmiljons cilvēku," — Krupnovs pauda pārsteigumu.
Viņš uzskata, ka tautiešu atgriešanās Krievijā varētu labot situāciju, tā varētu kļūt par svarīgu un nepieciešamu valdības soli, taču tā nav galvenā metode cīņā ar demogrāfisko situāciju, kas pasliktinās acu priekšā.
"Galvenā metode — iedzīvotāju kultūras nostādņu maiņa. Ņemot vērā mūsu zaudējumus, dzimstības koeficientam vajadzētu sastādīt 2,4 bērnus uz vienu sievieti, bet pie mums tas ir 1,7. Ja līdz 2040. gadam mēs nepanāksim, lai puse ģimeņu valstī kļūtu par daudzbērnu saimēm, iedzīvotāju skaits samazināsies, un tas nav labojams," — skaidro Krupnovs.
