RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik, Nikolajs Leškovskis. Krievvalodīgie jaunieši no Latvijas vēlas iegūt augstāko izglītību Krievijā. Galvenais šādas izvēles iemesls – kopš 1991. gada Latvijā netiek piedāvātas studijas krievu valodā, izņemot Latvijas universitātes Filoloģijas fakultāti, kur māca bibliotekārus (viena no vismazāk apmaksātajām profesijām) un krievu valodas skolotājus, tai skaitā, arī latviešu skolām.
Bijušais Saeimas deputāts, pedagoģijas doktors Jakovs Pliners (viņš strādā izglītības sistēmā kopš 1970. gada) pastāstīja, ka izglītības kvalitāte Krievijas augstskolās ir ievērojami augstāka nekā Latvijas vadošajās universitātēs. To zina gan skolu absolventi, gan viņu vecāki, un viņi cenšas izvēlēties labāko.
"Daudzi jaunieši dodas studēt uz Krieviju, lai vēlāk paliktu tur strādāt. Karjeras perspektīvas Krievijā arī ir augstākās nekā Latvijā, jo šeit rūpniecība praktiski ir iznīcināta, tātad, piemēram, nav vajadzīgi inženieri. Ļoti maz pieprasīti ir arī speciālisti ķīmijā un bioloģijā (nemaz nerunājot par mikrobioloģiju vai bakterioloģiju), kā arī fizikā, ģeogrāfijā un ģeoloģijā," — paskaidroja Pliners.
Pieredzējušais pedagogs norādīja, ka programmu un profesiju izvēle Krievijā ir daudz plašāka nekā Latvijā, tāpēc studenti par pievilcīgākām uzskata kaimiņvalsts augstskolas. Daudzi jaunieši no Latvijas uzskata, ka labākās iespējas sniegs nevis viņu dzimtā valsts vai Eiropa, bet gan Krievija, kas pašlaik strauji un aktīvi attīstās.
Latvijas skolu absolventi izvēlas Kaļiņingradu
No tiem skolu absolventiem, kuri interesējas par studijām Krievijā, daudzi izvēlas augstskolu "tuvāk Latvijai", piemēram, Kaļiņingradas apgabalā.
Latvijas un Krievijas sadarbības asociācija savu darbību Rīgā uzsāka jau 1999. gadā, palīdzot tautiešiem — Krievijas pilsoņiem risināt visdažādākās problēmas. 2008. gadā tās vadītājs Boriss Katkovs vienojās par iespēju pārstāvēt Latvijā arī Kanta vārdā nosauktās Baltijas Federālās universitātes intereses.
"Viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem — palīdzēt jauniešiem iegūt izglītību Krievijā, — stāstīja Boriss Katkovs. —2006. gadā darbu sāka Krievijas valsts programma, kas sniedz palīdzību ārzemēs dzīvojošo tautiešu labprātīgai pārbraukšanai uz dzīvi Krievijā. Vēlāk tajā varēja piedalīties arī studenti. Latvijas pilsoņi sāk studijas Krievijas augstskolās un piesakās līdzdalībai Valsts programmā. Daudzas Krievijas augstskolas labprāt pieņem mūsu skolu absolventus, taču mēs palīdzam iestāties tieši Kaļiņingradas universitātē. Tā nu tas ir iegājies, turklāt šis darbs sākās jau pirms Valsts programmas īstenošanas."
Kaļiņingrada — krievu pilsēta Baltijas jūras krastā
"Runas par to, ka Latvijas skolu absolventi varētu iestāties Kanta vārdā nosauktajā universitātē, sākās jau 2004. gadā. Kaļiņingradas apgabals ir ļoti tuvu, tāpēc daudzi valsts iedzīvotāji vēlējās pārcelties tieši uz turieni, vecāki arī domāja par bērnu izglītošanas iespējām," – stāstīja Katkovs.
Pirmajos gados augstskolas budžeta vietās mācījās 4-6 cilvēki no Latvijas, 2007. gadā bija jau 16 studenti. Interesentu skaits auga. Jā, Krievijā ir arī citas spēcīgas augstskolas, taču daudzi jaunieši no Latvijas pat necentās iesniegt dokumentus Maskavas Valsts universitātē (MGU), Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūtā (MGIMO) un citās visā Krievijā pazīstamās augstskolās, jo baidījās no konkurences par budžeta vietām ar Krievijas absolventiem. Taču Kaļiņingrada ir tuvu Rīgai, un mums ir vieglāk saprasties ar tās iedzīvotājiem. Tolaik arī pati augstskola aktīvi aicināja kaimiņvalsts jauniešus studijām.
Vispirms pārceļas abiturienti, pēc tam – vecāki
Sākotnēji shēma bija sekojoša: Borisa Katkova organizācija atlasīja skolu absolventus, kuri bija pieteikušies "Kantam", tad sazinājās ar augstskolu un stāstīja par kandidātiem. Augstskola vērtēja kandidātus un budžeta vietu skaitu, kas bija piešķirtas Latvijas iedzīvotājiem. Universitāte sūtīja pieprasījumu KF Izglītības ministrijai, un pēc tam Krievijas vēstniecība Latvijā saņēma sarakstu ar Kaļiņingradas augstskolas kvotu skaitu. Informācija tika nodota Borisam Katkovam, un viņš pavēstīja jauniešiem, kam tiek sniegta iespēja studēt pazīstamajā augstskolā…
Kanta vārdā nosauktajā Baltijas Federālajā universitātē ir 11 fakultātes un institūti, Pedagoģijas augstskola, Eiropas biznesa skola un vēl divas koledžas. Latvijas iedzīvotāji visbiežāk dod priekšroku tādām nozarēm, kā jurisprudence, lietišķā matemātika un informātika, ķīmija, radiofizika, žurnālistika un tūrisms.
2008. gadā oficiāli tika atklāta Imanuēla Kanta vārdā nosauktās Krievijas valsts universitātes pārstāvniecība Latvijā (augstskolas tagadējais nosaukums – Imanuēla Kanta vārdā nosauktā Baltijas Federālā universitāte). 2011. gadā ar pārstāvniecības palīdzību (tās adrese — Rīga, Brīvības iela 224) uz universitāti devās studēt 39 cilvēki. Visā sadarbības laikā Kaļiņingradas augstskolā iestājušies 267 cilvēki. Jāpiebilst, ka neviens no viņiem no universitātes nav izslēgts.
Pārstāvniecības darbinieki saprata, ka lielākā daļa jauniešu, kuri dodas studēt uz Krieviju, paliek dzīvot turpat. Rezultātā tika ievesta sekojoša shēma: abiturients — Latvijas pilsonis iestājas universitātē, un otrajā kursā kļūst par valsts programmas dalībnieku. Nereti asociācijā ierodas veselas ģimenes. Protams, vecāki domāja par bērna nākotni, taču bieži cerēja, ka viņu bērns, pabeidzot augstskolu, iekārtosies Krievijā, un tad pie viņa atbrauks vecāki.
Dzīvot Krievijā tuvāk Rietumiem
"Šogad Latvijā jau deviņi absolventi konkursa kārtībā izcīnījuši iespēju studēt Kaļiņingradas universitātē. Kopumā Krievijas augstskolās bez maksas var mācīties 85 cilvēki no Latvijas," — stāstīja Boriss Katkovs. — Mēs gan vēl joprojām sadarbojamies tieši ar Kanta vārdā nosaukto universitāti.
"Savus" studentus pārstāvniecība neaizmirst. Pats Katkovs vairākkārt ir ar Kaļiņingradas mediju starpniecību informējis potenciālos darba devējus par studentiem no Latvijas.
Studenti no Latvijas turas kopā kā viena ģimene un aktīvi iesaistās dažādos sabiedriskos pasākumus. 2014. gadā Latvijas studenti brīvprātīgo programmas ietvaros no Kaļiņingradas devās arī uz Olimpiskajām spēlēm Sočos.
Studenti stāstīja Katkovam, ka pēc iestāšanās augstskolā viņiem plašāk paveras ceļš arī uz Rietumiem. Universitāte sadarbojas ar daudzām Rietumu augstskolām. Augstskolā izstrādātas apmaiņas programmas (piemēram, programma Erasmus) pat ar Oksfordu, kā arī vācu, itāliešu, portugāļu un somu augstskolām. Latvijas studentiem ir lielākas iespējas piedalīties starptautiskajās programmās, jo viņi var bez vīzas ceļot visā Šengenas zonā. Eiropā daudzi studenti no Latvijas iegūst papildu praktiskās iemaņas.
Pašlaik pieteikties studijām Kaļiņingradas augstskolā vairs neizdosies, jo nepieciešamais budžeta vietu skaits jau ir nokomplektēts. Taču jaunieši turpina apmeklēt augstskolas pārstāvniecību Latvijā un iesniedz dokumentus arī 2017. mācību gadam.
