RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Aizsardzības ministrija gatavojas iepirkt jaunas vai lietotas pašgājējas kāpurķēžu haubices, aģentūrai LETA pastāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
Baltijas valstu armiju vājais apbruņojums ir labi zināms. Militārā spēka globālajā indeksā Latvija ieņem 87. vietu (no 126 valstīm), Lietuva ierindojusies 92. vietā, bet Igaunija – tikai 108. vietā. Piemēram, nebeidzamus jokus rada fakts, ka Igaunijai nav tanku, un mācībām to nācies aizņemties no Latvijas.
Savukārt Latvijas armijai nav haubiču. Tiesa, nesen to nebija arī Lietuvas armijai, taču 2015. gadā Lietuva iegādājās 16 pašgājējas haubices Panzerhaubitze 2000.
Nākamgad arī Latvija noteikti nopirks haubices netiešā artilērijas atbalsta iespēju paplašināšanai, tātad nākamā gada budžetā artilērijai atvēlēti 14 miljoni eiro. Pagaidām nav zināms, kur tieši tiks iepirktas haubices, vai tās būs jaunas vai lietotas, tomēr oktobra sākumā Bergmanis dosies vizītē uz vienu no NATO dalībvalstīm, lai uzsāktu pārrunas par iepirkumu.
Pārāk dārgi BTR
Jāpiebilst, ka iepriekšējais militārās tehnikas iepirkums Latvijas armijas vajadzībām beidzās ar skaļu skandālu. Lietotie BTR, kas tika iepirkti Lielbritānijā, varētu iespiesties atmiņā ar oriģinālo konkursu skolēnu vidū: Aizsardzības ministrija apsolīja pavizināt BTR visus, kuri izdomās kara tehnikai jaunus nosaukumus, un jūlija beigās svinīgi izpildīja solījumu. BTR ieguva tādus nosaukumus kā Virsaitis, Zobens, Pērkons, Vairogs un Glābējs.
Taču drīz vien noskaidrojās, ka aukstā kara laikos ražotie BTR Latvijas budžetam izmaksājuši 250 miljonus eiro: 40 milj. par pašu tehniku un vēl 210 milj. – par infrastruktūru, personāla apmācību, munīciju un militārās tehnikas apkalpošanu. Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš ("Vienotība") informēja, ka par šo naudu varētu uzcelt militārās tehnikas rūpnīcu un lūdza Ģenerālprokuratūru pārbaudīt iepirkumu.
Šī skandāla fonā noblāva pat stāsts par sapieru lāpstiņām no Ķīnas, kas salūza jau piecu minūšu laikā pēc zemessargu mācību sākuma.
Bruņuvestes par tautas ziedojumiem
Lietuva nesen veica dārgāko kara tehnikas iepirkumu valsts vēsturē: 88 modernas vācu bruņumašīnas par 386 milj. eiro, kas aizvietos 60. gadu bruņutransportierus. Taču pēc tam, kad Latvijas politiķi uzslavēja Lietuvas armiju par rūpīgo izvēli un gatavību maksāt vairāk par kvalitāti, noskaidrojās, ka lietuviešu specvienībām nav bruņuvestu.
2015. gadā, kad rokudzelžos iekalts noziedznieks nozaga policistiem Kalašņikova automātu un aizbēga no policijas mašīnas, antiterora vienības Aras komandieris atzinās, ka viņa vienībai ir tikai 25 bruņuvestes, uz ko vēl attiecas garantija un ko iespējams nēsāt.
Pēc tam tīklā Facebook sākās līdzekļu vākšana specvienībai vajadzīgo bruņuvestu iepirkšanai. Akcijas organizatore Vītaute Seinauskaite paziņoja, ka 351 cilvēks saziedojuši 11 360 eiro. Par šiem līdzekļiem nopirktas sešas bruņuvestes – par 1850 eiro gabalā.
"Ceru, ka vīriešiem, kuri nēsā šīs vestes ar uzrakstu "Sabiedrības palīdzība", būs kaut par dažiem procentiem labāka motivācija un vīrišķība aizstāvēt lietuviešus. Un tas būs liels solis uz priekšu," – rakstīja Seinauskaite savā lapā Facebook.
