Ceturtdaļgadsimtu pēc PSRS bojāejas daļai Latvijas nepilsoņu pēkšņi izrādījusies liegta iespēja šķērsot Krievijas robežu bez vīzas. Runa ir par cilvēkiem, kas dzimuši pēc 1992. gada 6. februāra. To skaits Latvijā sastāda aptuveni 10 tūkstošus cilvēku. Vecākajiem viņu vidū ir 24 gadi, jaunākie vēl ir autiņos.
Lojalitāte un zināšanas
Latvija un Krievija šai personu kategorijai piedāvā atvieglotus pilsonības pieņemšanas noteikumus. Lai saņemtu pilsonību Latvijā, jānokārto valodas eksāmens naturalizācijas kārtībā, kā arī vēstures un tiesību eksāmens. No valodas eksāmena uz diviem gadiem atbrīvoti skolēni, kuri izglītību saņēmuši skolas ar latviešu mācību valodu.
Tāda iespēja netiek piedāvāta bilingvālo skolu skolēniem, kur krievu valodā tiek pasniegti tikai divi priekšmeti, piemēram, fizkultūra un mājturība, izņemot retās krievu valodas un literatūras stundas.
Arī Krievijas pilsonības saņemšanai tiek piedāvāta vienkāršota shēma. Nepieciešami dokumenti un sertifikāts par valodas zināšanām. Pārbaude nav sarežģīta.
Ar piecu gadu novēlošanos
No 10. augusta Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem, kas dzimuši pēc 1992. gada 6. februāra – dienas, kad stājās spēkā 1991. gada 28. novembrī pieņemtais likums Nr. 1948-1 "Par Krievijas Federācijas pilsonību" – iespējams šķērsot Krievijas robežu tikai ar vīzu.
Pirms nedēļas Domodedovo lidostā tika aizturēta un izsūtīta Oksana Karaja, Latvijas nepilsone, Maskavas Kultūras institūta studente.
"Savā darbā Krievijas FDD robežsardzes dienesta darbinieki ņēma vērā Krievijas prezidenta dekrētu no 2008. gada 17. jūnija "Par kārtību, kādā Krievijas Federācijā ieceļo un no Krievijas Federācijas izceļo personas bez pilsonības, kuras bijušas PSRS pilsonībā un dzīvo Latvijas Republikā vai Igaunijas Republikā," norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
Pārsteidzoši, taču prezidenta dekrēts bija pieņemts pirms 8 gadiem, un līdz šim netika pildīts. Vairākus gadus, kad jaunie nepilsoņi bija nepilngadīgi, likums viņus neskāra. Taču jau vairāk nekā pirms pieciem gadiem parādījās pirmie pilngadīgie nepilsoņi, uz kuriem neattiecās Krievijas dāvātās privilēģijas.
Visu šo laiku daudzi jaunieši aktīvi apmeklēja Krieviju studijām, biznesam un izklaidei. Tagad viņiem nāksies pirkt vīzas vai pieņemt Krievijas pilsonību. Pretējā gadījumā viņiem draud nepatīkamas situācijas pie robežas.
Godīgi sakot, nepatīkami pārsteidz tas, cik pēkšņi spēkā stājās astoņus gadus vecs dekrēts. Par tik nozīmīgiem grozījumiem noteikumos pieņemts informēt iepriekš, kur nu vēl, ja runa ir par draugiem. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa nepilsoņu par šo dekrētu agrāk neko nezināja, un neplānoja pārkāpt likumus.
Kam vajadzīgi nepilsoņi
Šai monētai ir arī otra puse.
Tā ir pati dekrēta būtība, ko es, būdams Latvijas pilsonis, kurš simpatizē Krievijai, uzskatu par pareizu. Esmu pret nepilsonību. Turklāt, kā Latvijas pilsonis, es vēlos, lai nepilsoņi drīzāk pieņemtu Latvijas pilsonību.
Lieta tāda, ka mūsu valstī daudzi procesi, kuri cita starpā vērsti arī pret viņiem – maniem draugiem un radiniekiem, bez viņu līdzdalības negatīvi iespaidos visus. Kā potenciāls politiskais spēks (galu galā, mūsu valstī ir vairāk nekā 250 tūkstoši nepilsoņu) viņi šodien demonstrē klasisku politiskās impotences piemēru. Valsts nākotni viņi ietekmē tikai netieši, propagandējot pilsoņus – draugus un radus, taču varētu to darīt tieši, vēlēšanās, pilnā mērā uzņemoties atbildību par savu izvēli.
Ja runājam par Krieviju un tās ieinteresētību par nepilsoņiem, ir jāizprot tas, ka Krievija jūt līdzi mūsu nepilsoņiem un piedāvā viņiem dažādas privilēģijas, kas nav pieejamas citiem ārvalstniekiem. Te ir runa gan par bēdīgi slaveno bezvīzu robežas šķērsošanu bijušajiem PSRS pilsoņiem (t.i. tie, kam bezvīzu režīms ir atcelts, dzimuši jau pēc PSRS sabrukuma), par dažādām tautiešu apmācības un atbalsta programmām.
Taču vai Krievijai ir izdevīgi, ka Latvijā dzīvo nepilsoņi? Tā nav. Daudz izdevīgāki ir pilnvērtīgi Krievijas pilsoņi vai draudzīgi noskaņoti Latvijas pilsoņi. To ne vienu reizi vien ir teikuši gan Krievijas vēstnieki, gan citas Krievijas amatpersonas. Tāpēc lēmums par privilēģiju atcelšanu paaudzei, kas izaugusi pēc PSRS sabrukuma un nekādi nespēj izvēlēties pilsonību, ir itin labi saprotams.
Lai nu būtu, kā būdams, jebkādu privilēģiju atcelšana rada plašu neapmierinātību. Pat to cilvēku vidū, kuri privilēģijas vēl saņem. Atsauciet atmiņā neseno papildu maksas ieviešanu par termiņuzturēšanās atļauju. Cilvēkiem, kuri iegādājās Latvijā nekustamo īpašumu, tika iepriekš apsolītas tiesības dzīvot Latvijā un brīvi pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā. Šogad noteikumi ir mainījušies, un tiem, kas nevēlējās saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet gan nolēma pagarināt termiņuzturēšanās atļauju, tika piedāvāts par to maksāt 5 tūkstošus eiro. Tieši tāpat ne tikai Krievija, bet arī Latvija piedāvā izvēles iespēju.
Ko ietekmē nepilsoņi
Skaidra lieta: galvenais neapmierinātības vilnis cēlās nepilsoņu vidū, ko pašreizējais dekrēts nav skāris, tomēr stingrāki noteikumi vienmēr tiek uztverti ļoti sāpīgi.
Ar katru gadu nepilsoņu skaits Latvijā sarūk, taču vēl joprojām tas ir milzīgs – 257 tūkstoši cilvēku. Dažā labā lielā politiskajā partijā biedru skaits ir mazāks. Daudzi latviešu politiķi krāj politisko kapitālu uz nepilsoņu rēķina, un tas ir pašsaprotams.
Lielākajai daļai nepilsoņu ir radi un draugi pilsoņu starpā, kuru viedokli nepilsoņi cenšas ietekmēt pirms katrām vēlēšanām. Cik spēcīga ir viņu ietekme? Nemaz tik maza tā nav. Nepilsoņu vidū ir daudzi ietekmīgi žurnālisti un redaktori, tostarp viņi strādā arī Latvijas valsts medijos, pat tādos, kas izmanto pret Putinu vēsto retoriku. Taču pat vienam nepilsonim ir spēcīgs iespaids uz pilsoņiem, lai arī viņam nav balsstiesību.
Minēšu piemēru no savas paša ģimenes, ieskaitot otrās pakāpes radus: mums ir 12 Latvijas pilsoņi, kuri pilsonību ieguvuši mantošanas ceļā, četri naturalizējušies pilsoņi (arī es) un četri nepilsoņi. Piedevām vēl ir četri ASV pilsoņi, divi Eiropas valstu pilsoņi un viens Krievijas pilsonis.
Mūsu ģimenē nepilsoņi jau ir sasnieguši pensijas vecumu, un viņu nevēlēšanās naturalizēties, ņemot vērā aizvainojumu pret Latviju un bailes nenokārtot eksāmenus, ir itin tipiska nepilsoņu vidū. Pirms katrām vēlēšanām mani radi – nepilsoņi – cenšas noteikt, par ko atdošu savu balsi. Man ir svarīgas viņu domas, taču man ir arī pašam savs viedoklis, dažkārt pat pilnīgi pretējs viņējam.
Es dziļi pārdzīvoju jebkuru aizvainojumu, kas nodarīts maniem tuviniekiem, lai arī dažkārt tas ir pamatots.
Papildiniet ainu ar diviem vai trim desmitiem draugu – nepilsoņu, kuri arī daļēji ietekmē manus lēmumus, lai kopaina būtu pilnīga.
Kam traucē nepilsoņi
Ilgus gadus esmu bijis nepilsonības pretinieks. Daudzkārt esmu šajā jautājumā strīdējies ar draugiem un radiem, taču teikšu vēlreiz: nepilsoņu atteikšanās piedalīties politiskajos procesos visvairāk traucē pilsoņiem, kuri jūt līdzi nepilsoņiem. Jebkuram pilsonim ir tiesības ievēlēt deputātus un balotēties pašam. Pilsonim ir tiesības virzīt jebkuru iniciatīvu un viņa balss patiešām tiek ņemta vērā. Aptuveni 40% mūsu nepilsoņu – apmēram 107 tūkstoši cilvēku – ir sasnieguši pensijas vecumu. Neviens vairs necenšas pieprasīt, lai viņi būtu politiski aktīvi, lai gan lielākā daļa šo cilvēku pārvalda latviešu valodu. Viņi varētu bez bažām nokārtot naturalizācijas eksāmenus un ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Aptuveni 170 tūkstoši cilvēku ir darbspējīga vecuma nepilsoņi. Tas, ka viņi liedz sev iespēju piedalīties politiskajos procesos, vissliktāk ietekmē viņus pašus, un viņu draugi nespēj labot situāciju, ko viņi paši pieļauj ar savu bezdarbību.
Ņemot vērā minētos apsvērumus, es priecājos, ka vismaz daļa nepilsoņu beidzot būs spiesta uzņemties atbildību un izvēlēties savu pusi un savu valsti.
Man ir vienalga, kāda būs šī izvēle. Vienkārši pašlaik pilsoniskā atbildība nepilsoņu vidū ir sliktāka nekā varam iedomāties.
