RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs intervijā avīzei Neatkarīgā Rīta Avīze vēstīja, ka Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir atzinusi, ka nepilsoņa statuss atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem.
Latvija OECD iestājās 2. jūnijā, kļūstot par 35. "bagātu valstu kluba" dalībnieci. Tehniskās pārrunas par iestāšanos OECD Latvija noslēdza jau aprīlī. OECD Korporatīvās pārvaldības un un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības komiteja pozitīvi novērtēja Latvijas sasniegto progresu un atzina, ka valsts ir gatava ieviest organizācijas standartus šajā sfērā. Agrāk pozitīvu slēdzienu sniedza organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa.
Rinkēvičs pastāstīja, ka OECD nav devusi Latvijai nekādus ieteikumus nepilsoņu jautājumā. Organizāciju interesēja tikai tas, vai nepilsoņiem ir pieejams darba tirgus. Kad OECD uzzināja, ka pilsonības trūkums netraucē strādāt, organizācija atzina, ka nepilsoņa statuss atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem.
Pašlaik Latvijā tiek aktīvi apspriests nepilsoņu jautājums. Eiroparlamenta deputāte no Igaunijas Jana Toma un deputāti no Latvijas – Andrejs Mamikins un Tatjana Ždanoka sagatavoja petīciju, kurā aicināja piešķirt nepilsoņiem balsstiesības. Partijas "Saskaņa" parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nosūtīja ASV prezidentam Barakam Obamam vēstuli ar lūgumu palīdzēt nepilsoņu jautājuma risināšanā. Savukārt Latvijas bijušais prezidents Valdis Zatlers paskaidroja, ka Latvijā nav nepieciešams mainīt nepilsoņu naturalizācijas procedūru.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova brīfingā pagājušās nedēļas nogalē informēja, ka Krievija nesaskata vēlēšanos izvērtēt masveida nepilsonību Latvijā, neskatoties uz to, ka Latvijas sabiedrībā no jauna raisās diskusijas šajā jautājumā.
"Mēs nevarējām neievērot, ka Latvijā no jauna sākušās diskusijas jautājumā par masveida nepilsonību. Taču diemžēl pagaidām mēs neredzam konkrētu vēlēšanos noskaidrot un objektīvi izvērtēt nepieņemamo situāciju šajā jomā. Vairāk nekā 12%, jeb 250 tūkstošiem valsts iedzīvotāju joprojām ir atņemtas vairākas politiskās pamattiesības, tostarp arī balsstiesības, kā arī sociāli ekonomiskās tiesības," – norādīja Zaharova.
Viņa uzsvēra, ka situācija principiāli neuzlabojas. Bez pilsonības palikušo personu skaits samazinās, taču tas galvenokārt notiek uz krievvalodīgo iedzīvotāju skaita dabiskās samazināšanās rēķina.
