RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Cilvēkiem, kas apmetās uz dzīvi Latvijā "padomju okupācijas" laikos, ir jābūt pateicīgiem par to, ka pēc republikas izstāšanās no PSRS viņus ar spēku nepadzina no jaunās valsts.
Tā vietā "viņiem dāvāja privilēģiju kļūt par nepilsoņiem" "Latvijas Radio 4" pārraidē "Aleksandra studija" paziņoja Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis Veiko Spolītis.
Politiķis paskaidroja, ko viņš ar to vēlas teikt: "Latvijas valstiskuma doktrīnas pamatā bija 1918. gada deklarācija. Tātad pilsonību saņēma visi, izņemot tos, kas bija ieradušies padomju opkupācijas laikā. Mēs viņiem devām privilēģiju kļūt par nepilsoņiem."
"Privilēģija ir tā, ka viņi saņēma visas tiesības – iespēju strādāt, saņemt sociālos pabalstus un tā tālāk. Viņi nesaņēma iespēju tikai ievēlēt savus pārstāvjus," – apgalvoja Spolītis.
Viņš uzsvēra: "Privilēģija ir tā, ka viņiem neteica "brauciet prom, jo jūs esat ieradušies okupācijas laikā." Viņiem ļāva palikt, ļāva naturalizēties, viņiem ir visas iespējas saņemt Latvijas pilsonību," – secināja deputāts.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai-TB/LNNK pārstāvis Jānis Dombrava piedāvāja savu plānu nepilsoņu institūta likvidācijai līdz Latvijas 100. gadadienai.
Savu plānu viņš sīki aprakstīja lapā Facebook.
Pēc deputāta ieceres, 2018. gadā Latvijai ir jālikvidē nepilsonības institūts un bijušajiem šī statusa īpašniekiem jāizsniedz termiņuzturēšanās atļauja uz 5 gadiem. Pēc viņa domām, ar šo laiku ir pilnīgi pietiekami, lai bijušie nepilsoņi naturalizētos vai aizbrauktu uz savu vēsturisko dzimteni.
"Kad piecu gadu periods būs galā, iespējas pagarināt uzturēšanās atļauju nebūs. Uz personām, kas savu izvēli izdarījušas par labu citai valstij, tiks attiecināta procedūra, kas pašlaik tiek pielietota pret investoru no Krievijas vai studentu no Indijas, kam beidzies termiņuzturēšanās atļaujas termiņš," – viņš ieteica.
Atgādināsim, ka nepilsoņu institūts Latvijā parādījās pēc PSRS iziršanas. Neatkarību atguvušās valsts pilsonību varēja saņemt tikai tie, kuru senči dzīvoja Latvijā līdz 1940. gadam, tas ir, līdz brīdim, kad tā iekļāvās PSRS sastāvā. Vēlāk atbraukušie tika iekļauti "nepilsoņu" kategorijā.
Nepilsoņiem ir vairāki tiesību ierobežojumi salīdzinājumā ar pilsoņiem: viņi nevar balsot vēlēšanās, balotēties un ieņemt dažādus amatus valsts sektorā.
Taču, tāpat kā Latvijas pilsoņiem, viņiem ir tiesības brīvi pārvietoties pa Eiropu bez vīzām.
Vēl vairāk, tā saucamo "violeto pasu" īpašniekiem ir tiesības bez vīzas iebraukt Krievijā.
Lai izskatītu problēmu, Sputnik nolēma atgādināt lasītājiem vispopulārākos mītus par nepilsoņiem.
Mīts Nr. 1: visi Latvijas krievi ir nepilsoņi
Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem, 2016. gada sākumā nepilsoņu skaits Latvijā dzīvojošo krievu vidū sastādīja 29,2%. Citiem vārdiem sakot, vairāk nekā divas trešdaļas krievu ir Latvijas pilsoņi. Baltkrievu diasporas vidū pilsonību saņēmuši 51,1%, ukraiņu diasporas vidū – 52,5%.
Aptuveni 35% nepilsoņu nav krievi.
Mīts Nr. 2: visi nepilsoņi ir "sabraukušie "
Gandrīz puse (40,88%) nepilsoņu 2012. gadā bija Latvijā dzimušie.
Mīts Nr. 3: nepilsoņi nemācās latviešu valodu savas augstprātības dēļ
Nepilsoņi lielākoties dzīvo lielpilsētās ar plašam krievu kopienām.
2014. gada sākumā nepilsoņi veidoja:
- 20,8% Rīgas iedzīvotāju, kur nelatvieši veidoja 54% iedzīvotāju,
- 18,0% Liepājas iedzīvotāju, kur nelatvieši veidoja 43% iedzīvotāju,
- 16,7% Daugavpils iedzīvotāju, kur nelatvieši veidoja 80% iedzīvotāju.
Šo trīs lielāko pilsētu iedzīvotāji veido 40,3% no valsts iedzīvotātu kopskaita, un lielākā daļa nepilsoņu (62,4%) dzīvo tieši šeit.
Mīts Nr. 4: nepilsoņi ir politiski aktīvi
Pašlaik valstī dzīvo aptuveni 250 tūkstoši nepilsoņu – 12% iedzīvotāju. Lielākā daļa tā saucamo "ņegru" ir politiski apātiski. To apliecināja Nepilsoņu kongresa vēlēšanas, kurā iestājušies nepilni 8 tūkstoši cilvēku – 0,3% nepilsoņu.
Mīts Nr. 5: nepilsoņi ir aizvainoti; viņi ir potenciālie Latvijas ienaidnieki
Naturalizācijas pārvaldes pētījums 2003. gadā palīdzēja atrast galvenos iemeslus, kuru dēļ nepilsoņi atsakās no naturalizācijas:
- 34,2% ir pārliecināti, ka viņiem ir tiesības saņemt pilsonību un jūt aizvainojumu;
- 23,2% nepietiekami labi pārvalda latviešu valodu un baidās kārtot eksāmenu;
- 20,5% nevēlas kārtot vēstures eksāmenu – viņi nepiekrīt vēstures oficiālajam traktējumam, it īpaši jautājumā par padomju okupāciju.
- 20,2% atsakās no šīs iespējas finansiālu apsvērumu dēļ – viņiem nav jāmaksā par vīzām braucieniem uz Krieviju un vairākām citām valstīm.
- 20,2% kavē augstais nodevas apmērs.
Šis pētījums nebija gluži korekts, jo respondentiem tika dota iespēja izvēlēties vairākas atbildes, taču arī tas norādīja, kādām tendencēm jāpievērš uzmanība. Pirms 15 gadiem mazāk nekā 50% nepilsoņu nebija mierā ar savu statusu, un apmēram 20% ar to bija gluži apmierināti. Liela daļa nepilsoņu nevēlējās naturalizēties baiļu un pasivitātes dēļ.
Mīts Nr. 6: 20 Latvijas neatkarības gadus laikā aizvainoto nepilsoņu skaits ir kļuvis lielāks
Šo gadu laikā nepilsoņu skaits ir samazinājies gandrīz trīskārt. Lielākā daļa no viņiem ir vienkārši aizgājuši viņsaulē. Vērā ņemams skaits nepilsoņu ir naturalizējušies. Starp tiem, kas saglabāja nepilsoņa statusu, procentuāli pieauga to cilvēku daļa, kas savu statusu izmantoja komerciāliem mērķiem, un samazinājās "aizvainoto" skaits. Pieauga nepilsoņu daļa, kas baidījās no eksāmeniem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati par 2011. gadu liecina, ka no valodas eksāmena baidās 45% nepilsoņu. Kopš tā laika eksāmens ir kļuvis vēl stingrāks.
Mīts Nr. 7: nepilsoņi, kas izvēlējušies Krievijas pilsonību, apdraud Latviju
Patiešām, Krievijas pilsoņu skaits Latvijas iedzīvotāju vidū ir pieaudzis, taču pagaidām tas veido 2,5% valsts iedzīvotāju. Pēdējo 15 gadu laikā Latvijas iedzīvotāju vidū dzīvoja tikai 8000 Krievijas pasu īpašnieku. Pašlaik viņu skaits ir pieaudzis līdz 50 tūkstošiem. Krievijas pilsoņu vidū ir arī etniskie latvieši. Daudzi pieņem Krievijas pilsonību pensijas vai citu priekšrocību dēļ. Šodien nepilsoņu skaits Latvijā nesasniedz 12%. Ņemot vērā viņu politisko pasivitāti, kā arī to, ka daudziem nepilsoņiem Latvijas teritorijā pieder nekustamie īpašumi, pilnīga pāreja Krievijas pilsonībā ir utopija. Taču jebkurā gadījumā 2,5% iedzīvotāju, kurus šobrīd pataisa par Krievijas militāro draudu avotu, var pārliecināt tikai pavisam lētticīgus ļautiņus.
