RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Marija Šeludjakova. Pret Krieviju vērstās sankcijas tuvākajā laikā netiks atceltas, jo šim spaidu pasākumam drīzāk ir politisks, nevis ekonomisks raksturs, portālam Sputnik pastāstīja politologs un ekonomists, Ekonomikas augstskolas Vispasaules ekonomikas un politikas fakultātes dekāna vietnieks Andrejs Suzdaļcevs.
Sankciju atcelšana paredz divu galveno nosacījumu izpildi no Krievijas puses – Krimas atdošanu Ukrainai un Minskas vienošanos izpildi. Pēc eksperta domām, Maskava "fiziski" nevar izpildīt šos punktus. Nu, bet sankciju politikas atcelšana nozīmēs, ka visa pasaule atzīst: Krima pieder Krievijai.
"Ukrainas elite, kas nostājusies pie stūres pēc Maidana, uzskata, ka pret Krieviju vērstās sankcijas pierāda – viņiem ir taisnība. Tādā veidā ES un ASV piekrīt tam, ka Krievija ir agresors. Ukraina šo tēmu ekspluatē, it visā vaino Krieviju un uzstājīgi pieprasa Rietumu atbalstu – jebkāda Krievijas rīcība tiek demonizēta," – atzīmēja Suzdaļcevs.
Krievijai – sankcijas, Ukrainai – atbalsts?
Politologs uzsvēra, ka Kijeva sankcijas uzskata par propagandiskās piramīdas augstāko punktu. Tur visi ir sadalīti "sliktajos" un "labajos": Krievijai – sankcijas, Ukrainai – politiskais atbalsts, nauda, resursi un absolūta brīvība rīkoties nesodīti.
"Šobrīd lielākā daļa pilsoņu uzskata, ka visos sarežģījumos pēcpadomju telpā vainojama Krievija, — vērtēja eksperts. – Pie tam Rietumu galvenais mērķis ir nevis miers Ukrainā, bet gan militāri politiskā kontrole pār Maskavu, kontrole pār tirgiem, resursiem un tranzītu. Kijeva ir tikai instruments.
Suzdaļcevs uzskata, ka Krievijas un ES attiecības sabojājās pēc ziņas par Ukrainas izslēgšanu no NVS brīvās tirdzniecības zonas, nevis pēc notikumiem Maidanā. Taču šajā periodā Eiropas un ASV reakcija ir novedusi līdz tam, ka Ukrainas valdība savu valsti sāka uzskatīt par Visuma centru, piebilda politologs.
Nesen Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā izskanēja vairāki svarīgi paziņojumi un tika sperti pirmie soļi attiecību atjaunošanai ar ES, atzīmēja Suzdaļcevs. Viņš norādīja, ka sankciju tēmu, tāpat kā līdz šim, uzsāka delegāti no Eiropas, jo Krievija šo jautājumu skar tikai retumis.
"Krievija neko par to nesaka, lai gan veikti vairāki nozīmīgi pasākumi: te brīvībā atlaista Savčenko, te –Ukrainā nogādātas 700 tonnas produktu. Eiropa kliedz par sankcijām, bet Maskava rīkojas. Taču Rietumi uzstājīgi aicina atdot Krimu un atteikties no Donbasa atbalsta. Šķiet, viņi mūs nepazīst un dzīvo ar kaut kādiem dīvainiem priekšstatiem par padomju laiku Krieviju," – secināja politologs.
Sankcijas kā spēles elements
Viņš piebilda, ka uzstājīgie atgādinājumi par sankcijām ir mēģinājumi zondēt situāciju un izdarīt spiedienu. Maijā Vācija ierosināja atgriezties pie formāta G8 ar tiem pašiem noteikumiem – atdot Krimu un atteikties no Donbasa. Vācija cerēja, ka Krievija izšķirsies par šo soli, jo "Krievijā reakcija pret tādiem uzaicinājumiem ir ļoti emocionāla.
Tas pats notika arī ekonomikas forumā Sanktpēterburgā: Francijas bijušais prezidents Nikolā Sarkozī izteicās par ES sankciju atcelšanu, taču norādīja, ka pirmais solis šajā jautājumā jāsper Krievijai. Izskanēja arī citi līdzīga satura ierosinājumi.
"Pret Krieviju vērsto sankciju jautājums ir Eiropas tēma, viņu cīņas instruments. Viņi izmanto Maskavu, taču arī mēs viņus izmantojam. Sankcijas ir pārvērtušās par politiskas spēles elementu," – ir pārliecināts Suzdaļcevs.
Politologs uzsvēra, ka Krievijas valdība cenšas nevis panākt sankciju atcelšanu, bet gan izmantot situāciju valsts interesēs. Piemēram, sankcijas likušas Krievijai pilnveidot "slimo" banku sistēmu. Politologs ir pārliecināts: "Sankcijas rada problēmas Rietumiem nevis Krievijai.
"Eiropā auga nemiers, jo vieta tukšā nevar palikt, — eksperts piebilda. – Ja Krievija nevar aizvietot produkciju, uz skatuves parādās Ķīna un citas pasaules valstis. Šveice solidarizējās ar Eiropu sankciju jautājumā, taču Krievija nāca viņiem pretī. Kāds siers pašlaik atrodams Krievijā? Šveices siers.
Ekonomists ir pārliecināts, ka sankcijas ir bīstamas gan tiem, pret ko tās virzītas, gan arī tiem, kas tās izstrādā. Neapšaubāmi, sankcijas kaitē Krievijas ekonomikai, it īpašu finanšu sfērai, taču kaitējums nav tik liels, kā cerēja Rietumos.
Iespēju logs
Par Krievijas sankciju politiku izteikts milzums minējumu un nepamatotu pieņēmumu, turpināja politologs. Piemēram, plaši izplatīts ir viedoklis par to, ka kontrsankcijas paver iespējas Krievijas agrārajam sektoram, taču Suzdaļcevs uzskata, ka tie ir maldi.
"Patiesībā pagaidām kontrsankcijas Krievijā nedarbojas. Faktiski tās anulējuši valsts partneri EES. Piemēram, Baltkrievija ir atklājusi agrāk neredzētus terminālus, un tagad Krievijas tirgū ir gandrīz viss. Pazudis ir franču siers, taču parādījies baltkrievu siers ar franču produkcijas īpašībām," – atgādināja eksperts.
Taču nebūtu pareizi apgalvot, ka Krievijas sankcijas ekonomiku nav ietekmējušas. Tās ir kardināli mainījušas sabiedrības viedokli – tagad Krievijas iedzīvotāji dod priekšroku vietējai produkcijai.
"Pašas kontrsankcijas rezultātu nedod, jo mums nav muitas robežas – Krievija to atdevusi draugiem no EES, kuri tagad paši lemj, ko ielaist Krievijas tirgū. Iespēju logu ir pavērusi patērētāju vēlme izvēlēties Krievijas produkciju," – uzsvēra Suzdaļcevs.
Krievijas ekonomikas brīnums
Politologs ir pārliecināts: Krievija šokēja rietumvalstis ar to, ka pamanījās pielāgoties sarežģītajiem apstākļiem. Eiropa gaidīja, ka Krievijas ekonomika izjuks gabalu gabalos, taču nekas tamlīdzīgs nenotika.
Tirgū parādījušās nišas, ko aktīvi aizpilda Krievijas uzņēmumi. Cilvēki saskata iespējas un iziet tirgū ar savu kapitālu. Valdība šajā situācijā neiejaucas un netraucē, un krievu bizness izdzīvo patstāvīgi, atzīmēja Suzdaļcevs.
"Iepriecina tas, ka mūsu tirgus ekonomika saspringst un atslābst kā atspere. Pārveidotā ekonomika darbojas pati par sevi. Masu radošā pieeja palīdz pārdzīvot krīzi – tajā darbojas miljoniem cilvēku nevis varas iestādes," – paskaidroja ekonomists.
Viņš atgādināja, ka jaunā aina ekonomikā apliecina – Krievija spēj izdzīvot jebkādos apstākļos.
"Krievijā vēl joprojām ir vērojams neliels IKP kritums, un diemžēl paaudzies ēnu sektors, — teica ekonomists. – Jāatzīst, ka krītas dzīves līmenis un aug bezdarbs. Tomēr ekonomika nav pašķīdusi. Tāpēc pašlaik vērojama plašā interese par Krieviju, jo Eiropa vienkārši nesaprot, kā mums ir izdevies to paveikt.
