RĪGA, 16. jūnijs — Sputnik. Maskavai ir jāsper pirmais solis pretī sankciju atcelšanai, uzskata bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. Starptautiskajā ekonomikas forumā Sanktpēterburgā politiķis pauda savu viedokli par Eiropas ieviesto sankciju atcelšanu.
"Esmu viens no tiem, kas uzskata, ka sankcijas ir jāatceļ, jo arī bez tām mums ir pietiekami daudz problēmu. Mēs nevaram atļauties tālākas ciešanas, un stiprākajam ir pirmajam jāpastiepj roka," – pavēstīja Sarkozī, uzstājoties Starptautiskā ekonomikas foruma plenārsēdē.
"Stiprākā ir Krievija un prezidents Putins," – viņš piebilda.
Sarkozī paziņoja, ka Krievija, ko 1990. gadā uzskatīja par "izsvītrotu no pasaules diplomātiskās kartes", 2016. gadā no jauna ir ieņēmusi savu vietu. Pie tam Rietumos neviens neapstrīd Krievijas līdera Vladimira Putina autoritāti, piezīmēja franču politiķis.
Nikolā Sarkozī ieņēma Francijas prezidenta posteni no 2007. līdz 2012. gadam un zaudēja prezidenta vēlēšanās pašreizējam valsts vadītājam Fransuā Olandam. Kopš 2014. gada novembra Sarkozī vada valsts galveno opozīcijas partiju "Republikāņi".
Starptautiskais ekonomiskais forums, kas notiek jau 20 gadus, Krievijas Ziemeļu galvaspilsētā sapulcēja vadošos politiķus, finansistus un uzņēmējus no 60 pasaules valstīm. Vērienīgajā konferencē tiekas valstu līderi, ministri, ekonomisti un uzņēmēji, lai apspriestu problēmas, ar ko nākas saskarties Krievijai un citām valstīm, kā arī noslēgtu darījumus.
Tabu hronika
Pret Krieviju vērsto sankciju darbība beidzas 31. jūlijā. Informācijas avoti diplomātiskajās aprindās Briselē stāsta, ka lēmums par sankciju pagarināšanu tiks pieņemts 21. jūnijā, un pēc trim dienām to apstiprinās ES valstu ārlietu ministru tikšanās laikā.
Iepriekš tika prognozēts, ka ES valstis jautājumu par sankciju pagarināšanu izskatīs samitā 28.-29. jūnijā. Ierobežojošo pasākumu atcelšanu vai mīkstināšanu vēlas ierosināt Ungārija, Kipra, Grieķija, Itālija un Slovākija.
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers norādīja, ka ES valstīs jūtams protests pret minēto sankciju pagarināšanu. Vienlaikus Eiropas Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks pauda pārliecību par to, ka sankcijas tiks pagarinātas bez ilgām diskusijām.
Eiropas Savienība pieņēma individuālās sankcijas 2014. gada 17. martā, pēc referenduma par Krimas atkalpievienošanos Krievijai. Kopš tā laika ierobežojumi tika vairākkārt pagarināti.
Sankciju režīma atcelšanu Brisele saista ar Minskas vienošanos izpildi Ukrainas jautājumā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs iebilda, ka Maskava neapspriedīs sankciju atcelšanas kritērijus, ņemot vērā šo absurdo nostādni. Krievija atkārtoti uzsver, ka nav iesaistīta Ukrainas iekšējā konfliktā.
