RĪGA, 9. jūnijs — Sputnik. Francijas parlamenta augšpalāta iesaka Piektās Republikas valdībai mīkstināt pret Krieviju vērstās sankcijas.
Dokumenta autori aicina Francijas valdību jautājuma apspriešanas laikā Briselē panākt pakāpenisku sankciju mīkstināšanu, atbilstoši Minskas vienošanos īstenošanas progresam. Senāts atbalstījis atbilstošu rezolūciju ar balsu vairākumu — 302 pret 16.
Aprīļa beigās, Francijas Nacionālā sapulce (apakšpalāta) pieņēmusi rezolūciju, kurā aicināja valsts valdību neatbalstīt sankciju pret Krieviju pagarināšanu.
Lai atvieglotu dialogu starp abām valstīm, rezolūcija arī iesaka atcelt personīgās sankcijas pret Krievijas parlamentāriešiem. Turklāt senatori gaida no Krievijas atcelt ierobežojumus lauksaimniecības produkcijas un pārtikas preču piegādei.
Diskusiju laikā vairākums senatoru gandrīz vienā balsī paziņoja, ka Krievija ir Francijas vēsturisks partneris un ka abas valstis saista ciešas kultūras, ekonomiskās un diplomātiskās saites. Turklāt viņi kategoriski nosoda Maskavas darbības attiecībā uz Ukrainu un uzstāj uz nepieciešamības īstenot Minskas vienošanos, lai atgrieztu situāciju normālā gultnē.
"Jā, mēs gribam atcelt sankcijas, bet pēc situācijas nokārtošanas Donbasā. Kad Minskas vienošanās tiks izpildītas, sankcijas tiks atceltas," — teica Francijas ĀM Eiropas lietu valsts sekretārs Arlems Dezirs, kurš Senāta sēdē pārstāvēja valdības pozīciju.
Maskava vairākkārt norādīja, ka saistīt sankciju atcelšanu ar Minskas vienošanos izpildi no Krievijas puses ir absurdi, jo Krievija nav iesaistīta konfliktā Ukrainā un, tādējādi, nevar būt uzskatītā par vienošanos subjektu.
Pret Krieviju vērsto sankciju pagarināšanas jautājums tiks apspriests ES samitā 28.-29. jūnijā.
Paradums aizliegt
Eiropas Savienība pieņēma individuālās sankcijas 2014. gada 17. martā, pēc referenduma par Krimas atkalpievienošanos Krievijai. Kopš tā laika ierobežojumi tika vairākkārt pagarināti.
Martā sankcijas tika pagarinātas līdz 2016. gada 15. septembrim. Pašreizējās individuālās sankcijas ietver aktīvu iesaldēšanu un liegumu iebraukt ES teritorijā 149 personām un 37 juridiskām personām. To starpā ir krievu uzņēmēji un amatpersonas, kā arī pašpasludināto Doņeckas un Luganskas Tautas Republiku zemessardzes un valdības pārstāvji.
ES pret Krieviju vērsa arī sektorālus ierobežojošos pasākumus – tā saucamās ekonomiskās sankcijas, kas saglabāsies līdz 2016. gada 31. jūlijam. Sankcijām pakļauta arī Krima – šo pasākumu termiņš izbeidzas 2016. gada 23. jūnijā.
Atbildot uz šiem pasākumiem, Maskava ierobežoja pārtikas produktu importu no valstīm, kas ieviesušas minētās sankcijas. 2015. gada jūnijā Krievija pieņēma lēmumu saglabāt pārtikas produktu embargo līdz 2016. gada 5. augustam.
