Diemžēl informāciju par vēstuli, ko uzrakstījis mans "Baltijas foruma" kolēģis, saņēmu tikai no sociālajiem tīkliem. Tikai pēc tam tā, klusu čabēdama, "iekrita" manā e-pastā.
Interneta kopienas reakcija bija iepriekš paredzama, un pati par sevi prātā nāca analoģija ar plaši pazīstamo Iļjas Repina gleznu. Uz mirkli es pat nespēju atturēties no kārdinājuma iztēloties Jāni kā spēcīgu, sarkanā žaketē ģērbtu aizkrācieti centrālajā gleznas daļā, kas, smejoties līdz asarām, skaļi plikšķina pa savu lielo vēderu un klausās savu pulka biedru jēlos jokus par vareno Turcijas sultānu.
Atkal nožēloju, ka nebiju aicināts palīdzēt sacerēt tekstu. Man gribētos būt šī sausnēja skrīvera vietā, un, sardoniski smīnot, ar smalki noasinātu spalvu pierakstīt manu ieroču brāļu sulīgākās un gleznainākās frāzes. Varbūt man pat izdotos ar pāris emocionāliem izteicieniem atšķaidīt pliekano un politkorekto vēstuli mūsdienu dižākās valsts prezidentam.
Var jau būt, ka Jānim Urbanovičam ir taisnība. Laiki ir kardināli mainījušies, un diezin vai ASV prezidenta kuplais darbinieku pulks vai pat galvenais ASV Konstitūcijas garants sapratīs un novērtēs senlaiku cilvēku atklāto un no aizspriedumiem brīvo domāšanu.
Man gribētos piedāvāt dažus fragmentus no mana kolēģa vēstules teksta:
"Selektīva pilsonības piešķiršana praksē radīja fantastisku paradoksu, līdzīgu relativitātes teorijas "dvīņu paradoksam": diviem vienā slimnīcas palātā piedzimušiem, vienā kvartālā dzīvojošiem un vienu skolu pabeigušiem cilvēkiem ir pilnīgi atšķirīgas tiesības tāpēc, ka vienam senči ir Latvijas pilsoņi, bet otram tādu senču nav. Rezultātā šodien mūsu valstī ir 40 gadus veci cilvēki, kuri nekad nav piedalījušies demokrātiskajā vēlēšanu procedūrā."
"Pretinieku galvenais arguments nepilsoņu problēmas risināšanas pieejai, ir tāds, ka šī iedzīvotāju daļa neesot integrēta Latvijas sabiedrībā. Bet tie ir acīmredzami nekaunīgi meli! Šie cilvēki — aptuveni 250 tūkstoši nepilsoņu — dzīvo Latvijā pilnīgi legāli, maksā šeit nodokļus, piedalās ekonomiskajā, kultūras un sociālajā dzīvē, ievēro valsts likumus un rūpējas par valsts uzplaukumu nākotnē."
"Pat ja mēs pieņemsim, ka pēc 30-40 gadiem tīri bioloģisku iemeslu dēļ visi nepilsoņi Latvijā aizies viņpasaulē, vēsturiskā atmiņa, ko pilda aizvainojums un vēlme atriebties, paliks ģimenes stāstos — morālajā un cilvēciskajā mantojumā, ko šīs valsts iedzīvotāji, kas nav kļuvuši par tās pilsoņiem, atstās saviem bērniem, mazbērniem un tā tālāk."
Šiem vārdiem grūti kaut ko piebilst. Atliek tikai cerēt, ka vismaz šajā konkrētajā gadījumā Amerikas prezidents, ja viņš tiešām uzskata sevi par pasaules līderi, sapratīs, ka vienas un tās pašas prasības jāizsaka gan ideoloģiskajiem pretiniekiem un konkurentiem, gan arī sabiedrotajiem "cīņā par brīvību un demokrātiju visā pasaulē."
Vai Baraks Obama atradīs laiku un vēlēšanos aizbilst kādu vārdu ceturtdaļmiljona cilvēku labā, kuri mīt mazā Baltijas valstī Eiropas nomalē kaut kur tālu Atlantijas okeāna viņā krastā? Ļoti gribētos cerēt.
Astoņi viņa prezidentūras gadi ir pierādījuši, ka principā viņš atbalsta brīvības un demokrātijas ideālus, nezaudē ticību tiem, un reizēm pat ir spējīgs uz plašu žestu, it īpaši, ja tam nav jātērē miljoniem dolāru no amerikāņu nodokļu maksātāju maciņiem.
Taču pat gadījumā, ja notiks brīnums un no Potomakas krastiem atskanēs ieteikums Latvijas politiķiem atrisināt masveida nepilsonības problēmu, diezin vai tie uzklausīs.
Jau tagad likmes ir pārāk augstas. Ja vēl aptuveni 200 tūkstoši krievvalodīgo tautiešu iegūs balsstiesības, mūsdienu politiķi riskē pilnībā atvadīties no varas ne tikai Rīgā, bet arī citās lielākajās Latvijas pilsētās. Var pat gadīties tā, ka viņi būs spiesti pieaicināt opozīcijas partijas iesaistīties Latvijas valdības formēšanā, neskatoties uz to, ka opozīcija nepārstāv pamatiedzīvotāju intereses.
Lai nu kā, sapņot nav aizliegts. Ja ASV prezidents tomēr atbalstītu, vismaz vārdos, Latvijas (un arī Igaunijas) nepilsoņus, viņi būtu saņēmuši nopietnu emocionālo atbalstu abu valstu varas iestāžu acīs. Kad vēl ASV varenās administrācijas vadītājam būs laiks atrisināt šo problēmu!
P.S. Un tomēr Jānim Urbanovičam vajadzētu palasīt aizkrāciešu vēstuli un kaut ko aizlienēt no oriģināla — Baraks Obama diez vai līdz galam sapratīs tās sulīgo saturu, taču arī tas mazumiņš, kas būs viņa prātam pieejams, noteikti izklaidēs viņu garlaicīgos vakaros pie kamīna pēc neizbēgamās demisijas.
