RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāte no Igaunijas Jana Toma un deputāti no Latvijas Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins sagatavojuši petīciju, lai pievērstu EP uzmanību pretrunām vēlēšanu tiesībās šajās ES valstīs, vēsta aģentūra BNS.
Daudziem Igaunijas un Latvijas iedzīvotājiem nav pilsonības. Tie ir bijušie PSRS pilsoņi un viņu pēcnācēji, kam nav ne savas mītnes valsts, ne arī kādas citas valsts pilsonības.
2016. gadā Latvijā bija 252 017 nepilsoņi, Igaunijā – 82 341 nepilsonis, turklāt kopumā Latvijā dzīvo 2 miljoni cilvēku, bet Igaunijā ir 1,3 miljoni iedzīvotāju.
Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību, Latvijas un Igaunijas deputātu mandātu skaits ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita valstīs. Personas bez pilsonības nevar piedalīties vēlēšanās, un Eiropas Parlamenta deputāti nepārstāv viņu intereses.
Rezultātā nepilsoņi nav pārstāvēti Eiropas Parlamentā, bet šo valstu deputātu vietu skaits ir neproporcionāli liels, jo vērā ņemti arī iedzīvotāji, kam balsstiesību nav, teikts dokumentā, ko izplatījis Janas Tomas birojs.
Latvijas nepilsoņiem nav tiesību piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Igaunijas nepilsoņiem ir tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās, taču viņi nevar balotēties. Savukārt ES pilsoņiem, kuri nodzīvojuši valstī pat īsu laiku, ir tiesības balsot un izvirzīt savas kandidatūras vēlēšanās.
Petīcijā atzīmēts, ka šī situācija ar balsstiesībām ir netaisnīga, jo no Eiropas tiesību viedokļa nepilsoņi ir uzskatāmi par "trešo valstu pilsoņiem", neskatoties uz to, ka viņiem nav nekādas pilsonības.
Turklāt Igaunijas Konstitūcija aizliedz ārzemniekiem iestāties Igaunijas politiskajās partijās. Latvijas nepilsoņiem nav tiesību balsot vai izvirzīt savu kandidatūru vēlēšanās, taču viņi var iestāties politiskajās partijās.
Jāpiebilst, ka Nīderlandē "trešo valstu pilsoņi" var gan balsot un kandidēt vietējās vēlēšanās, gan arī dibināt politiskās partijas.
Petīcijas autori pieprasa izbeigt pielikt punktu netaisnīgajai attieksmei pret nepilsoņiem, t.i. atzīt Igaunijas un Latvijas nepilsoņu tiesības piedalīties pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās un kļūt par politisko partiju locekļiem.
Naturalizācija vai izmiršana
Oficiāli Latvijā norāda, ka nepilsoņu skaits strauji samazinās, tostarp arī pateicoties naturalizācijai.
Latvijas ziņojums ANO par veiksmīgu integrācijas politiku ir publicēts Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē. Tajā ietverti sekojoši dati: "Pateicoties veiksmīgajam naturalizācijas procesam, tajā veiktajiem atvieglojumiem un informatīvajām kampaņām, nepilsoņu procentuālais skaits šobrīd jau ir mazāks par 12% (257 377), salīdzinot ar 29% (aptuveni 730 000) 1995. gadā, kad šis process tika uzsākts. Aktuālākie statistikas dati liecina, ka 84% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi."
Vladimirs Sokolovs norādīja, ka nepilsoņu skaits tiešām samazinās, tomēr šai tendencei ar naturalizāciju nav nekāda sakara: "Statistika liecina, ka 1995. gada sākumā nepilsoņu skaits Latvijā pārsniedza 700 tūkstošus, šobrīd to skaits sasniedz 262 tūkstošus.
Šajā laikā naturalizējušies tikai 145 tūkstoši, tātad starpība ir 450 tūkstoši. Iznāk, ka šie 300 tūkstoši ir dabiskais zudums starp dzimstību un mirstību, kā arī emigrācijas rezultāts. Jā, nepilsoņu skaits samazinās, taču arī naturalizācija ir apstājusies. Šobrīd gada laikā naturalizējas tikai 800-900 cilvēki."
Uz šiem cilvēkiem attiecas ne tikai aizliegums balsot pašvaldību vēlēšanās, bet arī aptuveni 80 ierobežojumi darba tirgū. Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās šiem cilvēkiem eksperti uzskata par vienu soli pretī pilnvērtīgai pilsonībai.
Atgādināsim, ka februārī Starptautiskā tiesībsargājošā institūcija Amnesty International savā ikgadējā ziņojumā vēstīja par trim problemātiskajiem jautājumiem Latvijā. To starpā bija Saeimas pieņemtie Izglītības likuma grozījumi, seksuālo minoritāšu tiesības un nepilsoņu un bēgļu tiesības. Amnesty International uztrauca lielais skaits cilvēku bez pilsonības un politiskajām tiesībām. Valstī bija 262 tūkstoši nepilsoņu, no kuriem lielākā daļa bija krievu tautības iedzīvotāji.
Atgādināsim, ka Saeimas deputāti ir sagatavojuši grozījumus Krimināllikumā, un Krimināllikuma.6. panta 81. punkta jaunajā redakcijā paredzēts punkts, saskaņā ar kuru, piemēram, nepilsoņi vairs nevarēs vākt parakstus par likumu grozījumiem.
Ārpus likuma būs, piemēram, iniciatīva "par pilsonību nepilsoņiem".Saskaņā ar jauno likumprojektu nepilsoņi ne tikai nevarēs parakstīties, bet arī organizēt parakstu vākšanu, jo "ārvalsts var ietekmēt darbības, ko saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem normatīviem aktiem ir tiesīgas veikt tikai noteiktas Latvijas iedzīvotāju grupas (piemēram, balsstiesīgi pilsoņi – grozījumu Latvijas Republikas Satversmē iniciēšana un organizēšana)."
Februārī Latvijas Krievu kopiena nāca klajā ar iniciatīvu piešķirt nepilsoņiem tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās. Ja kopienas iniciatīvai izdosies savākt 10 tūkstošus parakstus portālā manabalss.lv, iniciatīvu izskatīs Saeima.
"Latvijas Krievu kopiena " ir viena no vecākajām Latvijas nevalstiskajām organizācijām, tā ir reģistrēta 1993. gada martā. Tās sastāvā darbojas aptuveni astoņi tūkstoši cilvēku.
