RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Eiropas Savienība necenšas īpaši slēpt no sabiedrības plānus, kas saistīti ar savienības bruņoto spēku izveidi, informēja ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni pārstāvis.
Agrāk avīze Times jau ziņoja, atsaucoties uz informācijas avotiem, ES nevēlas izpaust informāciju par to, kā rit darbs pie Eiropas jaunās stratēģijas ārpolitikas un drošības jautājumos, ar ko Mogerīni iepazīstinās ES samita dalībniekus jūnijā, lai nekaitētu Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona kampaņai pirms gaidāmā referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no ES.
"ES globālā stratēģija ārpolitikas un drošības jautājumos", ko Federika Mogerīni gatavo pēc ES valstu vadītāju un valdību uzdevuma, tiks izskatīta savienības samitā 28.-29. jūnijā. Samits tika atlikts no 23.-24. jūnija, lai ES valstu līderi paspētu apspriest 23. jūnijā gaidāmā Lielbritānijas referenduma rezultātus.
Times informācijas avots paskaidroja, ka dokumenta sastādīšana tiek glabāta noslēpumā, jo "referenduma apstākļos cilvēki baidās, ka tas varētu negatīvi iespaidot balsošanas gaitu Lielbritānijā." Eiropas valstu valdības varēs iepazīties ar projektu tikai pēc referenduma noslēguma Lielbritānijā. Pašlaik projektam var piekļūt ierobežots skaits diplomātu, kam ļauts izdarīt piezīmes tikai ar rokām, un sēdēs aizliegta jebkādu elektronisko iekārtu lietošana. Dažas piezīmes saņēmusi arī avīze Times.
Izdevuma rīcībā nonākušās piezīmes liecina, ka diplomāti ir pārliecināti par to, ka "ES acīs visaktuālākās ir būtiskas izmaiņas drošības un aizsardzības sfērās."
Viena no Eiropas Savienības idejām ir jaunu militāro un operatīvo struktūru izstrāde, ieskaitot ģenerālštābu. Times raksta, ka viena no valstīm, kas atbalsta Eiropas armijas izveidi, ir Vācija.
Daudzi Eiropā uzskata par nepieciešamu izveidot ES bruņoto spēku ģenerālštābu, lai dalībvalstis varētu pastāvīgi plānot un vadīt operācijas, neizmantojot NATO resursus un iespējas.
Taču atšķirībā no NATO Eiropas Savienības rīcībā vēl nav pilnvērtīgas politiskās un vadības struktūras ar nepieciešamajiem politiski stratēģiskajiem, militāri stratēģiskajiem un operatīvi taktiskajiem instrumentiem. Jāpiebilst, ka vairākas NATO dalībvalstis Eiropā aizsardzībai atvēl mazāk nekā 1% IKP, nevis 2%, ko pieprasa Ziemeļatlantijas alianse. Šī iemesla dēļ ES valstis bieži atsakās piedalīties civilās vai militārās misijās.
Vienotas Eiropas armijas izveide ir iespējama, ja tā kļūs par zināmu NATO pamatu, uzskata Eiropas korpusa ģenerālštāba bijušais vadītājs Hosē Enrike de Aijala. Pretējā gadījumā tai pretosies vairākas valstis, ko interesē stabili Eiropas sakari ar ASV – Lielbritānija, Polija un vairākas citas Austrumeiropas un Baltijas valstis.
Neskatoties uz vienoto bruņoto spēku izveides tālo perspektīvu, Eiropas Savienības valstīm tomēr ir izdevies kaut ko paveikt šajā jomā. Piemēram, 1992. gadā tika izveidots Eiropas korpuss, daudznacionālas vienības, ko mēdz dēvēt par "Eiropas armijas embriju". Turklāt 2004. gadā ES nodrošināja ātrās reaģēšanas spēkus – tā saucamās "kaujas grupas", bataljona līmeņa vienības, kurās kopumā dienēja aptuveni 1500 karavīri. Līdz šim gan ātrās reaģēšanas vienības nav bijušas iesaistītas nekādās operācijās.
Savulaik tika izveidota arī Eiropas Aizsardzības aģentūra, kas nodarbojas ar ES aizsardzības potenciāla attīstību, veicinot militāri tehnisko sadarbību savienības valstu vidū un īstenojot kopīgus zinātniski pētnieciskos projektus.
Vai ES turpinās veidot kopīgus bruņotos spēkus? Tas kļūs skaidrs pēc savienības samita jūnijā. Taču jau tagad varam pieņemt, ka šajā dokumentā tiks uzsvērta nepieciešamība pilnveidot ES un NATO sadarbības instrumentus.
