RĪGA, 15. marts – Sputnik. Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri apspriedē Briselē tika pieņemts lēmums par pieciem galvenajiem principiem attiecībās ar Krieviju.
"Esam vienojušies par pieciem galvenajiem principiem attiecībās ar Krieviju. Pirmkārt, Minskas vienošanās īstenošana ir galvenais elements, kas nepieciešams, lai būtiski mainītos mūsu attiecības ar Krieviju," – paziņojusi ES galvenā diplomāte Federika Mogerīni.
Pēc viņas vārdiem, liela nozīme ir arī sakaru stiprināšanai ar kopīgajiem kaimiņiem.
"Trešais – ES stabilitātes nostiprināšana, piemēram, enerģētiskās drošības jomā, kiberdraudu jautājumos un stratēģisko komunikāciju nozarē, taču ne tikai," – paziņoja ES diplomātijas vadītāja.
Viņa pastāsīja, ka ministri vienojušies arī par "atsevišķas mijiedarbības" nepieciešamību ar Krieviju ārpolitikas jautājumos – par situāciju Irānā, KTDR, konflikta risināšanu Tuvo Austrumu valstīs un Sīrijā, par migrāciju un pretošanos terorisma draudiem un klimatiskajām izmaiņām, kā arī citos jautājumos, kas interesē Eiropu.
"Piektais – vēlme atbalstīt Krievijas sabiedrību un veicināt kontaktus cilvēku starpā," – piebilda Mogerīni.
Automātiska rīcība
Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju nekad netiek pagarinātas automātiski – pirms šī procesa norit dalībvalstu politiskā diskusija, norādīja ES ārpolitikas vadītāja Federika Mogerīni.
"Manuprāt, sankcijas nekad nav pagarinātas tehniski. Ikviena diskusija sankciju pagarināšanas jautājumā ir politiska. Tā norit dažādos līmeņos: Eiropas Padomes, Ārlietu padomes vai vēstnieku līmenī, tomēr politiskā diskusija notiek vienmēr," – uzsvēra Mogerīni.
"Pirms dažām dienām mēs pagarinājām sankcijas, un pie šī jautājuma atgriezīsimies pirms ekonomisko sankciju termiņa beigām jūlijā. Cits datums – jūnijā," – atgādināja ES diplomātijas vadītāja.
Pie tam Itālijas un Ungārijas ārlietu ministri uzsvēra, ka kategoriski iebilst pret sankciju automātisku pagarināšanu un paplašināšanu, ziņoja RIA Novosti, atsaucoties uz aģentūru Reuter.
"Pašreizējā posmā mēs nevaram ikvienu lēmumu pieņemt kā pašsaprotamu," – norādīja Itālijas pārstāvis Paolo Džentiloni. Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto piekrita itāļu kolēgim un piebilda, ka "Eiropas Savienība nedrīkst pieņemt slepenu lēmumu sankciju jautājumā. Tas jārisina augstākajā līmenī. Lēmumu nav iespējams pieņemt automātiski."
Savukārt Lietuvas pārstāvis Lins Linkevičs paziņoja, ka sankciju politika netiks grozīta.
Eiropas Savienība nevar atrast kompromisu jautājumā par lieguma pagarināšanu pret Krievijas banku sistēmu, aizsardzības rūpniecību un enerģētisko sektoru, piebilda Reuter.
Pret KF ir spēkā trīs Eiropas Savienības sankciju paketes. Vispirms tika ieviestas individuālās sankcijas pret KF un Ukrainas pilsoņiem un juridiskajām personām, kas, pēc ES domām, ir atbildīgas par Ukrainas "teritoriālās vienotības graušanu". 10. martā tās tika pagarinātas līdz 2016. gada 15. septembrim. Sektorālie ierobežojošie pasākumi – tā saucamās ekonomiskās sankcijas saglabāsies līdz 2016. gada 31. jūlijam, savukārt pret Krimu vērstās sankcijas – līdz 2016. gada 23. jūnijam.
Krievija ne vienu reizi vien ir norādījusi, ka nav iesaistīta notikumos Ukrainā.
