RĪGA, 18. maijs – Sputnik. Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kurā tiek nosodīta tā saucamās "Krimas tatāru tautas medžlisa" darbības aizliegšana Krievijas teritorijā, savā rakstā portālā RIA Novosti vēstīja Vladimirs Fiļipovs.
EP deputāti aicināja ES dalībvalstis izskatīt iespēju ieviest sankcijas pret personām, kas atbildīgas par medžlisa darbības apturēšanu, un finansēt tā darbību aiz Krievijas robežām.
To visu esam jau vērojuši 90. gados. Itin labi ir zināms, kā tiek finansētas tamlīdzīgas organizācijas, piemēram, bandīta Ahmeda Zakajeva "Imarat Kaukāzs", ko sargāja "progresīvā cilvēce.
Krievijas tiesa atzina, ka medžlisa ir ekstrēmistiska organizācija, kas kurina starpnacionālo naidu. Vai tad eirodeputātus ar to apturēt? Viņi jau sen dzīvo citā realitātē, kur virskundzība pieder sankcijām un aizliegumiem.
Eiropas Parlaments turpina pēc inerces kustēties uz priekšu, neievērojot kā mainās Eiropas Savienības līderu attieksme pret Kijevas varu un Krievijas sankcijām. Un pie tam deputāti nekādi nespēj ietekmēt Eiropas Savienības politikas veidošanu. Toties troksni sacelt gan viņi spēj.
Interesanti, vai eirodeputāti ir informēti, ar ko īsti nodarbojas slavenais medžliss? Piemēram, runa ir par Krimas blokādi. Pērn viņi kopā ar "Labējo sektoru" spridzināja energopārvades līnijas Hersonas reģionā, neļāva doties uz Krimu kravas automašīnām ar pirmās nepieciešamības precēm un draudēja ar izrēķināšanos citādi domājošajiem.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova nesen publiski atgādināja eiropiešiem, ka eksistē dokumenti, kuros definēts termins "terorisms". Cita starpā "terorisms" ir arī enerģētikas objektu blokāde un iedzīvotāju iebiedēšanas akti.
Laikā, kad Eiropas Parlamentā tika pieņemta rezolūcija Krimas jautājumā, pussalu apmeklēja Krievijas pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Tatjana Moskaļkova. Viņa uzsvēra, ka Krima ir saskārusies ar vairākām problēmām, taču tās lielākoties ir sociālās grūtības. Ombudsmene tikās ar tā saucamā "Krimas tatāru tautas medžlisa" pārstāvjiem, kuri informēja, ka cietumos Krimas pussalā sēžot politisku apsvērumu dēļ arestēti cilvēki.
Par "sirdsapziņas gūstekni" medžliss uzskata, piemēram, organizācijas vadītāja vietnieku Ahtemu Čijgozu, kurš tiek apsūdzēts par masveida nekārtību organizēšanu Simferopolē 2014. gada 26. februārī. Atgādināšu, ka tolaik sadursmēs pie Republikas Padomes ēkas gāja bojā 2 cilvēki un 79 guva ievainojumus. Acīmredzot medžliss uzskata, ka tas ir sīkums, "neliela draiskulība" un Čijgozu vajadzētu vienkārši norāt un palaist uz brīvām kājām.
Gribētos atgādināt arī to, ka laikā, kad Krima atradās Ukrainas teritorijā, Krimas tatāru jautājums vispār netika risināts. Tolaik Eiropa ne vārda nebilda par Krimas tatāru tautas apspiešanu. Šodien Eiropas Parlaments neko nesaka par faktisko genocīdu, kādam Ankara ir pakļāvusi kurdus Turcijas dienvidaustrumos. Visi klusēja, kad "Kosovas parlaments" pieņēma lēmumu atdalīties no Serbijas. Tur taču pat nebija nekāda referenduma. Vienkārši nobalsoja deputāti, kuru vidū bija papilnam bandītu un kara noziedznieku.
Eiropas Parlamenta rezolūciju asprātīgi komentēja jau pieminētā Marija Zaharova. Brīfinga laikā viņa atgādināja, ka "Krima ir Krievijas Federācijas teritorija" un uzsvēra: "Jautājums par Krimas atdošanu ir slēgts uz visiem laikiem." Pēc tam viņa klātesošajiem pastāstīja anekdoti.
"Kad plaši pazīstamais Ukrainas vadītājs vērsās ar lūgšanu pie Tā Kunga: "Palīdzi atgriezt Krimu", viņam atbildēja: "Krimu jūs jau esat atgriezuši, vēl tikai parāds jāatdod."
